Lietussargs (Umbrella)
Kopš tā brīža, kad uztaisīts jauns lietussargs, par tā labklājību rūpējas lietussargu gariņš Štruntiņš Vienpadsmitais. Štruntiņš XI ir pļāpīgs, bet labsirdīgs. Viņš uzklausa jaunos lietussargus un dod viņiem padomu no savas pieredzes, sastrādājoties ar cilvēku rokām. Viņam ir milzīga, zila lietussarga cepure ar spilgtiem, baltiem punktiem, un taisni mati – spieķi -, ar kuriem viņš cepuri stutē uz galvas. Lietussargu gariņš vienmēr smaida – to viņam palīdz darīt vecmodīgais koka rokturis, kurš izliekts smaidošas mutes formā. Rokturis liek Štruntiņam XI smaidīt arī tad, kad ir bēdīgi. Citiem lietussargiem šādi rodas pārliecība, ka Štruntiņš XI ir stiprāks par pārējiem un zina, kā ar likstām tikt galā un par tām tikai pasmaidīt.
Lietussargu gariņš Štruntiņš XI savu labā gariņa slavu iemantoja tikai pret pensijas gadiem, jo visu mūžu ir bijis vienkāršs fiziska darba strādnieks. Varētu pat teikt, ka viņš strādā ar rokām. Dažādu cilvēku rokām, kas viņu tur, meklējot aizsardzību pret dabas stihijām. Darbs ir smags un daudzšķautņains. Lietussargam, piemēram, ir jāstājas pretī dabas likumiem un jāpārliecina iedomīgais lietus, ka ne visiem patīk tā uzstājīgais slapjums. Vējš ir resgalis un kauslis, un lietussargs pārtop par vairogu, lai atsistu brāzmainos un dažbrīd spējos uzbrukumus. Ar krusu gan lietussargs dažbrīd aizmirst savus darba pienākumus, bet draudzīgi uzspēlē tenisu un atsit pasviestās sasalušā lietus bumbiņas no debesīm. Darbs ir darbs, lietussargs citus kādreiz arī aizvieto. Kad cilvēks nav nolīdzis profesionālo saulessargu, lietussargs piestrādā par saules staru slāpētāju un svelmes dzesētāju. Bērniem lietussargs ir liellaiva, un tas, apgāzts ar kājām gaisā peld pa ūdens virsu un pārvadā lelles un spēļmašīnas. Visgrūtāk darba uzdevums paveicams, kad viss uzkrīt uz lietussarga galvas vienlaikus. Bieži apnicīgais lietus sacenšas ar kauslīgo vēju par to, kurš ietekmīgāks - vienmuļa atkārtošanās vai pēkšņs spēks. Neviens parasti neko nepierāda, bet ķīviņš turpinās. Daudzi lietussarga kolēģi šajā lietus un vēja konfliktā ir zaudējuši veselību un salauzti guļ atkritumu kastē.
Kā jau minēts, Štruntiņš XI ir pļāpīgs, bet lādzīgs lietussargu gariņš. Viņš melš dažādus niekus un apspriež jaunākos notikumus laika apstākļos un politikā. To visu viņš stāsta cilvēku rokām, kas viņu stutē. Tur. Tikai nesen viņa tērzēšanu noklausījās pats cilvēks un viņam nepatika, ka lietussargs nerunā ar pašu cilvēku, bet ar viņa labo roku. Cilvēks kļuva nikns un aizdomīgs pret lietussargu, jo viņš bija pārliecināts, ka lietussargs zina ko vairāk par cilvēku, jo saņem ziņas no augšas. Ar lietu.
"Manas balssaites, balssaites! Cilvēks tās grib aizšņorēt kopā ar zābakiem," kliedzot pie suņa būdā ieskrēja lietussargu gariņš Štruntiņš Vienpadsmitais un saknieba lūpas, lai tās nekad vairs neatvērtu. Tagad Štruntiņš XI klusē. Un tikai smaida. Lai lietussargi nekad nebeigtu ticēt, ka arī viņiem ir savs labais gariņš, uz kuru paļauties!
…
