Paranoja un negatīva shēma par sevi un citiem; sistemātisks pārskats un metaanalīze

Cilvēkiem, kuri piedzīvo paranoju, ir satraucošas bailes no citiem, kas apzināti nodara viņiem kaitējumu. Paranoja ir viens no visbiežāk sastopamajiem šizofrēnijas spektra traucējumu simptomiem, tas ir saistīts ar ievērojamu diskomfortu un var radīt ievērojamus traucējumus cilvēka dzīvē. Tomēr paranoja ir izplatīta arī vispārējā populācijā; tiek lēsts, ka 10–15% iedzīvotāju ir diezgan regulāras paranojas domas, kas liecina, ka paranoja pastāv nepārtraukti ar parastu pieredzi, kurā vajāšanas maldi psihozes gadījumā būtu kontinuuma smagās beigas. Agrīna nelabvēlīga pieredze bērnībā var izraisīt negatīvu shematisku uzskatu veidošanos par sevi un citiem (piemēram, uzskatot sevi par vāju, neaizsargātu, neefektīvu, nevērtīgu) un citus kā kontrolējošus, bīstamus, noraidošus. Ir ierosināts, ka negatīvai shēmai par sevi un citiem ir galvenā loma daudzu garīgās veselības grūtību, tostarp psihozes un konkrētāk paranojas domāšanas rašanās procesā. Vajāšanas maldu kognitīvajā modelī ir norādīts, ka negatīvi shematiski uzskati par sevi kopā ar citu cilvēku negatīviem shematiskiem uzskatiem var izraisīt negatīvas emocijas un draudu un paranojas sajūtu rašanos. Tā ir negatīvas shēmas kombinācija par sevi un citiem. Tiek uzskatīts, ka nemiers saasina šo shēmu ietekmi, izraisot lielāku draudu modrību un aizdomīgumu pret citiem cilvēkiem, izraisot uzskatus par vajāšanu.