Negatīvās brīvības un to pamatojums utilitārisma teorijā

Džona Stjuarta Milla vispopulārākais darbs ir „Par brīvību”. Tajā ir definēta un kaismīgi aizstāvēta indivīda politiskā un sociālā brīvība. Šī grāmata ir klasisks utilitārisma attieksmes pret indivīda brīvību un tās robežām piemērs.
Džona Stjuarta Milla darba „Par brīvību” temats ir pilsoņu un sociālā brīvība, varas raksturs un ierobežojumi, ko pār indivīdu likumīgi realizē sabiedrība. Cīņa starp brīvību un varu ir visuzkrītošākā vēstures iezīme, it sevišķi Grieķijas, Romas un Anglijas vēsturē. Agrākos laikos izcīņa bija starp pavalstniekiem vai pavalstnieku grupām un pārvaldi. Ar brīvību bija saprotama aizsardzība no politisko valdnieku tirānijas. Viņu vara tika uzskatīta kā nepieciešama, bet arī ļoti bīstama; ieroči varēji tikt izmantoti arī pret pavalstniekiem tāpat kā pret ienaidniekiem. Patriotu mērķis bija radīt ierobežojumus varai, ko valdnieks realizēja pār sabiedrību. Šie ierobežojumi bija tas, ko viņi uzskatīja par brīvību. Šo brīvību viņi mēģināja sasniegt divos veidos. Pirmkārt, iegūstot noteiktas imunitātes atzinību, sauktu par politiskajām brīvībām vai tiesībām, kurām vajadzētu būt uzskatītām par valdnieka pienākuma pārkāpumu, tad specifiska pretošanās vai vispārējs dumpis tika uzskatīts par attaisnojamu…