Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,12 (12%)
Cena ar atlaidi*:
0,87
Pirkt
Identifikators:750817
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Mūzika
Viduslaiku mūzika Rietumeiropā veidojās laika posmā no 4. līdz 13. gs. Par tās attīstības galvenajiem centriem sākumā kļuva baznīcas un klosteri. Sākotnēji mūzika ārpus baznīcas tikpat kā nepastāvēja. Baznīcās un klosteros viduslaikos vareni uzplauka sakrālā jeb Baznīcas mūzika. Baznīcu dziedājumos bija vērojami aizguvumi no Austrumu zemju melodijām, kā arī to atdarinājumiem un tautasdziesmu pārveidojumi. Baznīca pārņem pašu vienkāršāko mūzikas daļu, jo kristīgā ticība sākotnēji bija nelegāla, līdz 5.gs. dievkalpojumos aizliegts lietot mūzikas instrumentus, iztika tikai ar dziedāšanu, kas sākumā bija vienbalsīga (dziedāja psalmus). Pāvests Gregors Lielais (ap 540 – 604) lika savākt un apkopot skaistākās Baznīcas mūzikas melodijas, sakārtot tās atbilstoši Baznīcas liturģiskā gada svētkiem. Par godu Gregoram Baznīcas vienbalsīgie dziedājumi tiek saukti par gregoriskajiem korāļiem jeb dziedājumiem. No gregoriskā dziedājuma izveidojās katoļu mūzikas galvenā forma – mesa. Mūzikā vairākbalsības mēģinājumi parādījās jau 1. un 2. gadu tūkstošu mijā, kad iesākās muzikālās mākslas attīstība. Līdz tam laicīgo mūziku pārstāvēja bardi, skaldi u.c. dziedoņi, kas izpildīja episkas teiksmas augstmaņu namos.
Līdztekus mūzikai izplatījās un attīstījās jauni mūzikas instrumentu tipi, piemēram, viola un lauta, kas tika pārņemtas no Austrumiem. 7.gs. pāvests Vistaliāns noteica, ka ērģelēm jābūt kā obligātam baznīcas instrumentam, bet masveidā ērģeles parādījās tikai 11./12.gs. (īstas ērģeles - 15./16.gs.).
12. gs. mūzikā parādījās polifonija. Viena no pirmajām polifonijas skolām izveidojās Parīzes Dievmātes katedrālē. Pilnveidojās arī nošu raksts. Pirmsākumos notis pierakstīja ar neimu zīmju palīdzību, kas tikai norādīja melodijas virzienu, bet 11. gs. Gvido d’Areco (ap 990 - 1050) ieviesa nošu rakstu ar līnijām, fiksējot sešu pakāpju skaņu rindu – heksahordu. Tas ļāva precīzi apzīmēt skaņu augstumu, kas veicināja komponistu daiļrades attīstību, liekot pamatus mūsdienu nošu rakstam.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −0,55 €
Materiālu komplekts Nr. 1123495
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mūzika un teātris Rietumeiropas viduslaiku kultūrā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/750817

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties