Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Modernitātes sociālo teoriju pamatelementi: komunikācija, diskurss, demokrātija

     

    Konspekts4 Socioloģija

2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:624900
 
Vērtējums:
Publicēts: 08.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Jirgena Habermasa darbu nozīme pēdējos gados ir augusi, attīstoties idejai par demokrātijas diskursu (saraustītību). Diskursa teorija tiek uzskatīta par komunikatīvās darbības teorijas turpinājumu, kas paredz leģitimācijas krīzi, sociālos protestus.
Demokrātijas problēmas – ideja par demokrātijas izteiksmi ir būtiskais Habermasa teorijā. Vienojošā tēma viņa darbos ir modernitāte, sākot no agrīnajiem pētījumiem par publisko sfēru līdz komunikatīvās darbības teorijai un postmodernisma kritikai. Habermass ir izvirzījis jaunu modernitātes koncepciju – modernitāte ir konceptualizējusies ap attiecībām starp demokrātiju un diskursu.
Priekšstats par diskursīvo demokrātiju tika balstīts uz debatēm, kas norisinājās starp līdzdalības jeb tiešo demokrātiju un liberālo jeb reprezentatīvo demokrātiju.
Ideja par līdzdalības demokrātiju radās, atzīstot faktu, ka sociālā demokrātija neved pie pastāvīgas pilsoniskās sabiedrības. Līdzdalības demokrātijas teorija daudz vairāk izceļ tiešo lēmumu pieņemšanu, kas ir saistīta ar suverenitātes principu - ar ideju par pašnoteicošu politisko savienību, t.i., sociālajā demokrātijā tiek gaidīta lielāka pilsoņu iesaistīšanās politikā.
Līdzdalības demokrātija izsaka skaidrākus lēmumus, ko bieži asociē ar tautas suverenitātes principiem – ideja par pašizdotu likumu sabiedrību.
Jēdzieni par tiesībām, kas balsta līdzdalības demokrātiju mainās no brīvības negatīviem jēdzieniem uz subjektīvām pilnvarām. Piemēram, demokrātija kā kolektīva lēmuma pieņemšana var iekļaut jaunas sociālās dzīves jomas, kas ir liegtas liberālajai demokrātijai, piemēram, tādu kā ekonomiskā dzīve.
Līdzdalības demokrātijas pamats ir Aristoteļa uzskati par politiku kā praksi, kā arī vēlāk izteiktie Ruso uzskati par demokrātiju kā vispārīgo gribu.
Sociālā demokrātija nepiedāvā alternatīvu liberālajai demokrātijai, jo tā ir labklājības valstu daļa, kas institucionalizēja sociālo taisnīgumu, bet nepārveidoja pamatstruktūru liberālajai demokrātijai.
20.gs. 70.gados līdzdalības demokrātijai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Uz tās ideju bāzes ir veidojušās dažādas organizācijas, piemēram, zaļo kustība.[1.]

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1132757
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties