Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,02
Pirkt
Identifikators:672383
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.05.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Tāpat arī zivis un citas jūras radības var pielāgoties klintīm, akmeņiem, smiltīm, zālei vai aļģēm. Viens no veidiem kā jūras radības nomaskējas, ir rakšana sevi smiltīs. Tas nozīmē, ka pilnībā apsedzot savu ķermeni ar smiltīm un granti, tikai viņu acis (parasti) paliek virs smiltīm. Tas ir ļoti labs veids kā sevi aizsargāt un vēl pat uzbrukt, lai iegūt barību. Tāpat arī čūskas ir lielisks piemērs mīmikrija, dēļ tās krāsas un plānā ķermeņa. Čūskas bieži var sajaukt ar zariem, akmeņiem un ielīst smiltīs un grantī. Tas tomēr bīstami var izvērsties citiem organismiem, piemēram, cilvēkiem, jo viņi var nepamanīt organismu, kas ir kaitīgs un apdraudošš. Ļoti specifiska mīmikrija ir atklāta spīdvabolēm Photoris. Atsevišķu sugu mātītes medī citu ģinšu spīdvaboles. Mātītes imitē uzliesmojumu secības, kas raksturīgas svešu sugu sievišķiem indivīdiem, un pievilina to tēviņus kā dzimumpartnerus. Kad tēviņi, uztverot šo signālu, atlido, plēsīgās mātītes tos apēd. Šis piemērs liecina, ka jau dzīvniekiem sāk attīstīties apkrāpšanas uzvedība. Kukaiņiem tā ir iedzimta spēja, bet putniem un zīdītājiem, it īpaši pērtiķiem, rodas sarežģītākas krāpšanas formas, kas tieši norāda uz evolucionāri progresīvo attīstības virzienu uzvedībā. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,49 €
Materiālu komplekts Nr. 1379042
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Mīmikrija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/672383

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties