Mana identitāte Kultūras kanona vērtībās un laikmetīgajā mākslā

1) Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Tradīcijas pamatā ir paaudzēs pārmantota kopdziedāšana, tautas dejas, instrumentālās un tautas mūzikas tradīcijas, tautas māksla, amatniecība, folkloras kustība un citas cilvēka radošā gara izpausmes. Šis notikums vēstures gaitā ieguvis nacionālās identitātes simbola nozīmi. Gadu ritējumā nemainīgs saglabājies viens no Dziesmu un Deju svētku galvenajiem uzdevumiem – uzturēt nācijas garīgo vienotību. Piederības apliecinājums Latvijai svētkos neiztrūkstoši izpaužas pastāvīgajā Dziesmu svētku repertuārā, kas katru svētku kulminācijā izskan kā lūgšana. Tāda ir kopkora dziedātā Jāzepa Vītola balāde „Gaismas pils” un Mārtiņa Brauna komponētā „Saule, Pērkons, Daugava”. Neatņemama svētku daļa ir arī svētku gājiens. Baltijas valstu dziesmu un deju svētku tradīcija 2003. gada tika atzīta par UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu un 2008. gadā iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā izceļot šīs tradīcijas vērtību ne tikai Baltijas valstu, bet visas pasaules kontekstā. Dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits arvien turpina augt. …