Pirmais ķīniešu kāzu rituālu posms – precināšana. Precināšana skar ģimeņu prestižu. Tā bija svarīga lieta, kura noteikti prasīja starpniekus. Preciniekus Ķīnā devēja par bin žeņ1. Pilsētās bija profesionāli precinieki, bet laikos šai lomai pieaicināja vīriešus no vietējiem iedzīvotājiem. Dienvidu Ķīnā šo lomu piešķīra sievietei. Sākās viss ar to, ka līgavaiņa ģimene nosūtīja paredzamās līgavas ģimenei tā saucamo „cao te uzi”2 jeb kartiņu ar „8 dzīves hieroglifu” norādīšanu, kuros tika paziņos līgavaiņa uzvārds, kā arī viņa dzimšanas mēnesis, gads un stunda. Pēc šiem datiem līgavas ģimene zīlēji un, ja zīlēšanu rezultāts bija labvēlīgs, uzreiz nosūtīja ziņas par līgavas dzimšanas datumu līgavaiņa ģimenei.
Līgavaiņa ģimene arī vērsās pie zīlnieka, kurš apstiprināja vai noraidīja nozīmēto laulību labvēlīgo rezultātu. Tomēr lieta neaprobežojās ar vēršanos pie zīlnieka. Katra ģimene triju dienu laikā turēja kartiņu uz ģimenes altāra. Ja šajā laikā notika kaut kāds atgadījums vai nelaime, piemēram, saslima kāds no ģimenes, tad precināšanu varēja nekavējoties izbeigt. Izšķirošais vārds piederēja ģimenes vecākajiem, tomēr pieņemt vai noraidīt lēmumu par kāzām tika uzskatīts par nepieklājīgu. Zīlējumus pēc horoskopiem sievietēm un vīriešiem veica dažādos veidos. Vislielāko nozīmi piešķīra divpadsmitgadīgā dzīvnieku cikla zīmēm. Piemēram, tika gaidītas nelaimīgas laulības, ja jaunietis un jauniete atbilstoši piedzima zirga un vērša, čūskas un tīģera, žurkas un auna, vistas un suņa gados. Tika ņemta vērā arī sievietes un vīrieša dzimšanas gadu pozīcija piecu pasaules stihiju: koka, uguns, zemes, metāla, ūdens, ciklā.…
