Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:100172
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.12.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

15)Darba tiesību pirmsākumi Latvijā (kalpošanas tiesības, Rūpniecības likums).
- Avoti:
o 1864.gada Baltijas vietējo likumu kopojums 3. daļa jeb Bunges civillikums – spēkā Baltijā;
o 1832.gada Krievijas civillikums, saukts arī par Spersenska civillikumu – spēkā Latgalē;
o Zemnieku likumi.
o 1832.gada Krievijas Tirdzniecības nolikums;
o Krievijas Rūpniecības likums.

- Sāk veidoties 19.gs.sāk, līdz 1.pasaules karam šo tiesību nozari sauca par kalpošanas vai dienesta līgumiem.
- Darba tiesības ir cieši saistītas ar sociāliem (ekonomikas) procesiem un darba tiesību attīstībai nav lokāls, bet gan reģionāls raksturs;
- Darba tiesības ir nesaraujami saistītas ar brīvības jēdzienu. Personas brīvība (brīvs darbaspēks ir darba tiesību attīstības pamatā)
- Darba tiesības izdalās no civiltiesībām 20. gs sākumā, to stimulē darba aizsardzība, kas notiek sociālistu ietekmē, veidojas arodbiedrības. Darba aizsardzību realizēja valsts.
- 20.gs. izveidojās moderna darbinieku aizsardzības sistēma, ko veidoja likums, darba koplīgums, darba līgums;
- Darba tiesību attīstības virzītājspēks bija bērnu, jauniešu, sieviešu (vājākās sabiedrības daļas) darbaspēka aizsardzība un pakāpeniska darba laika samazināšana;

- Par pamatu Krievijas rūpniecības likums un industriālais proleteriāts. Darba tiesībās šajā laika tika attiecinātas un kalpošanas un dienēšanas tiesībām. 19gs beigās pamazām sāka veidoties darba tiesiskās attiecības mūsdienu izpratnē, kur pat līdz pirmajam pasaules karam to sauca par kalpošanas vai dienesta līgumiem.1804. gada Vidzemes zemnieku likums paredzēja ka kalpam par darbu jāsaņem alga, nefiksējot to apjomu. Atalgojums nebija paredzēts naudā, bet gan naturālijās. Lai gan sākumā alga tika aprēķināta naudā un pēc tam pārvēsta graudā. Šis faktors kalpošanas līgumos iezīmēja pāreju uz naudas attiecībām. 1809. Gada papildus panti ieviesa jaunu jēdzienu, darba dienas maksimālais garums. Tika noteikts, ka strādniekus nevar izkalpināt vairāk par 12h 24 stundu periodā. Šie papildus panti ieviesa arī tādu institūtu, kā darba spējas vecums:1) vīriešiem no 17 līdz 60 gadiem 2) sievietēm no 15 līdz 55 gadiem. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −0,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1375505
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties