Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,18 (18%)
Cena ar atlaidi*:
0,81
Pirkt
Identifikators:896332
Vērtējums:
Publicēts: 22.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

7. Civiltiesību reformas nozīme LR (1918 – 1940).
Lai arī nebija pilsoņu iedalījums kārtās, zemniekiem bija savas, īpašas reģionāli regulētas privātās tiesības, kuru pirmsākumu bija meklējami pat 19.gs. sākumā.

1918.-1922.
1921.g. 21.febr. LSS likums “Par laulību” (izmantoja Šveices 1907.g. civilkodeksa sastāvu). Likums likvidēja konfesionālās dabas ierobežojumus laulībai, noteica laulības šķiršanas brīvību valsts tiesu iestādēs, paredzot agrāko laulāto savstarpējus pienākumus arī pēc laulības izbeigšanās.
Sastāvēja no 9 daļām un 89 pantiem.
Laulības vecums vīriešiem – 18, sievietēm – 16 gadi. Nepilngadīgie (21 gads) nevarēja stāties laulībās bez vecāku vai aizbildņu piekrišanas. Ja atļauja netika dota dibinātu iemeslu dēļ, pēc atļaujas varēja griezties aizbildniecības iestādēs.
Laulībā nevarēja stāties tuvi radinieki (p., sievasmāte ar znotu, kaut radniecība, kura ir radusies, būtu radusies no nāves vai šķiršanās).
Nedrīkstēja precēties garā vājās un veneriski slimās personas.
Sieviete pēc iepriekšējās laulības izbeigšanās drīkstēja stāties jaunā pēc 300 dienām.
Spēku zaudēja bijušie garīgo tiesu spriedumi slēgt laulību. Latvijā tika noteikta laulības brīvība.
Laulību izsludināšanas termiņš – 2 mēnešu garš. Varēja laulāties valsts dzimtsarakstu nodaļās vai pie jebkura konfesijas garīdznieka.
Šķiršanu veica tiesa. Varēja iesniegt arī prasību laulāto šķiršanai uz termiņu, ne ilgāku par 3 gadiem. Noteica laulības lietu skatīšanas izbeigšanu garīgajās tiesās un nodošanu laicīgajām tiesām.
1938.g. 1.janv. stājās spēkā arī Zemesgrāmatu un Notāru likums (25 gadu veci, augstākā juridiskā izglītība, 2 gadu darba pieredze notāru kantorī, eksāmens).
1938.g. 27.sept. Čeku un Vekseļu likumi.

8.padomju Darba tiesības
Darvina teorija: evolūcijas pamatā ir darbs – katra pilsoņa pienākums un tiesības ir strādāt;
Darba tiesības kodificētā formā – to ieviesa padomju laikā un tas ir baigi derīgi (+);
1972. gadā darba tiesību kodekss parādījās arī LPSR;
Notika pāreja no 6 dienu darba nedēļas uz 5 dienu darba nedēļu, darba slodze 41 stunda nedēļā;
Darba strīdu komisija – noņēma prēmijas, 12., 13., 14... darba algas, 50 % bija no administrācijas darbiniekiem, 50% no arodbiedrības;
Arodbiedrības – viesiem bija obligāti jābūt arodbiedrībā. Bez arodbiedrības piekrišanas nevarēja atlaist no darba.
Līdz Brežņevam – ražīgumu stimulēja bez materiālās atlīdzības, pēc Brežņeva ražīgumu sāka stimulēt materiāli.
Sociālā sacensība – pilnībā arodbiedrību rīcībā, nemateriāla stimulācija, mērķis palielināt darba ražīgumu.
Atvaļinājumi – sākumā 15 dienas gadā, vēlā 4 nedēļas, īpašām kategorijām, piemēram, skolotājiem, 8 nedēļas gadā.
Sociālais nodrošinājums, pie darba tiesībām, paredzēja 3 gadījumus:
nodrošinājums vecumdienās ( Pensija - sievietes 55 g, vīrieši 60 gadi);
Pensija 50 % no darba algas, bet ne vairāk kā 120 R. 12R varēja dabūt klāt, ja bija nepārtrauktais darba stāžs;
Personālpensijas – partijas funkcionāriem, veterāniem... – varēja būt neierobežotas;
Bija strādājošie pensionāri, bet darba alga kopā ar pensiju nedrīkstēja pārsniegt 300 R.
slimības gadījumi – ja < 8 gadu darba stāžs, 50% no algas, ja vairāk gadi, tad līdz 100%;
invaliditātes gadījumi, ja darba trauma 100% no darba algas;
Tika paredzēti arī grūtniecības pabalsti.
Intelektuālākā darba alga < fiziskā darba alga

9. Kolhozu tiesības
Kolhozniekiem pilngadība iestājās no 16 gadiem.
Kolhoznieki nestrādāja uz darba līguma pamata, bet gan saistībā ar piederību kolhozam.
Izstrādes dienas noteica piederību kolhozam.
Algu varēja saņemt ne tika naudā, bet arī natūrā.
Algu varēja maksāt arī vienu reizi gadā.
Kolhozi bija kolektīvās saimniecības, kooperatīvi sociālistiskās ražošanas uzņēmumi.
Ekonomiskais pamatojums – kolhozu – kooperatīvu īpašums uz ražošanas līdzekļiem un kolektīvais darbs.
Zeme pieder valstij, kas beztermiņa nodota kolhoza lietošanai.
Ražošanas līdzekļi un darba produkcija ir kolhoza īpašums.
Augstākais orgāns kolhoza biedru pilnsapulce;
Kolhozus izveidoja izmantojot piespiedu kolektivizāciju.
Sovhozi bija padomju saimniecības – lauksaimniecības valsts uzņēmumi – juridiskās personas tiesības, zeme un ražošanas līdzekļi pieder valstij, izveidojās 60 gados.
Bija 2 kategoriju kolhozi: rentablie un nerentablie

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,75 €
Materiālu komplekts Nr. 1247896
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas tiesību vēsture. Kontroldarba jautājumi un atbildes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/896332

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties