Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,56 (18%)
Cena ar atlaidi*:
11,64
Pirkt
Identifikators:206647
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Paražu tiesību laiks būtībā bija līdz 13. gs.
Līdz mūsu dienām ir nonākušas 3 vecākās zemnieku tiesības, kuras ir kodificētas 13.gs. Vācieši tās sauca par zemnieku tiesībām, bet tās patiesībā atspoguļoja vispārējās cilvēku tiesības šajā laika periodā:
1.Rīgas arhibīskapijas tiesības (Rīgas arhibīskapijas iedzīvotāji lielākā daļa bija latgaļi, tā bija lielākā senā iedzīvotāju šķira)
2.Kuršu – zemnieku tiesības (13.gs. 2.puse)
3.Lībiešu – igauņu zemnieku tiesības.
Avots šīm tiesībām ir:
dažādi līgumi, kas tika slēgti savā starpā. Tie atspoguļo kādas ir bijušas tiesības
stāstošie vēstures avoti – hronikas (mums ir Indriķa hronika), tajās atrod daudz tiesības
valodniecības dati
folklora, latviešu tautas dziesmas
Senlatviešu dzimta rūpējās par piederīgajiem un aizsargāja tos. Senie latvieši dzīvoja pēc vaidu tiesībām – asinsatriebības princips. Konkrēta soda par slepkavību nebija, taču balstoties uz vaidu tiesībām par to atriebās dzimta. Atkarībā no turības pakāpes varēja tikt piemērots arī kompozīcijas princips. Par sievietes izvarošanu cirta nost galvu. Par zādzību zagli pakāra aiz kakla. Bargi sodi bija par bišu koku zādzībām, jo tie bija ļoti vērtīgi.
Ģimene ir patriarhāla – tēva/vīra vara, taču tā nav absolūta kā pater familia. Ģimene ir monogāma, citas laulības formas Latvijā nepazīst. Laulība bija eksogāma – sieva ne no savas cilts. Atraitne varēja mantot kustāmo īpašumu, nekustamais palika vīrieša rokās. Laulības šķirt varēja, taču, ja vīrs šķiras no sievas, tad zaudē visus savus laukus un mantas.
Mantošanas tiesībās bija atšķirība starp R un A Latviju. Kurzemē pastāvēja majorāts – vecākais dēls manto īpašumu nedalot to. Austrumos ir jaunākā dēla mantošanas tiesības.
Saistību tiesībās ir daudz simboli, tika veiktas dažādas simboliskas darbības, piemēram, sarokojās. Arī Latvijā bija izpratne par labo vīru „vīrs un vārds”. Cilvēks, kurš lauza doto vārdu zaudēja tiesībspējas, viņam vairs neticēja. Ir arī slēgti līgumi ar asins izliešanu.
Tiesas zinātāji un spriedēji bija pagāniski priesteri – ariolus. Taisnību sākotnēji noteica ar ordāliju palīdzību – dieva tiesa; vēlāk ar dieva gribas izzināšanu (Turaidā ar lozi un baltu zirgu). Bija arī karsta dzelzs pārbaudījums.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas tiesību vēsture. Jautājumi un atbildes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/206647

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties