Tautas tradīcijas: Mirušo ofīcijs.
Mirušo ofīcija tradīcija novērojama Latgalē un Augšzemē. Tā ir tradīcija, kuras laikā tiek
skaitītas lūgšanas un dziedātu dziedājumi bez mācītāja klātbūtnes, aizlūdzot par mirušo. Šeit
pieminēšu, ka nesen šādu tradīciju piedzīvoju savos laukos, kas bija īpatnēji, jo pirms tam
neko tādu nebiju piedzīvojusi, ņemot vērā to, ka visas savas bērnības vasaras pavadīju
Latgalē. Mirušo ofīcijs vēsturiski ir stundu lūgšanas paveids. Manā pieredzē šis ofīcijs ilga 4
stundas, taču man oma izstāstīja, ka senos laikos tas ilga no apglabāšanas brīža līdz pat
nākamajai dienai. Šīs tradīcijas izpildes laikā uz galda tiek klāts linu galdauts, uzlikta svētīta
baznīcas svece, maizīte ar sāli un krucifikss. Pēc ofīcija šo linu galdautu un visu, kas bijis uz
galda noņem un tikai pēc tam dziedātājas tiek pabarotas ar pusdienām. Daudzviet Latgalē
mirušo ofīcija izpildījums sākas ar Rožukroņa deklamāciju. Taču galvenais struktūrelements
ir psalmi. Ofīcija pirmajā daļā psalmi mijas ar Bībeles solo lasījumiem un korī izpildītiem
responsorijiem. Mirušo ofīcijam gandrīz vienmēr tiek pievienota garīgo dziesmu virkne.…