Šis priekšnesums izraisīja daudz sliktu komentāru sociālajos tīklos, jā, tas mūsu valstij pievērsa lielu uzmanību, cilvēki sāka par to mazliet vairāk runāt, bet vai tas ir labi, ja runā no sliktās puses?
Kā es rakstīju iepriekš, katram ir savs mūsdienu kultūras jēdziens. Personīgi es labprātāk dotos uz Latvijas Nacionālo operu. Latvijas Nacionālajā operā un baletā skatītājus gaida veiksmīgas klasisko operu izrādes, mūsdienu operas un baleta mākslas šedevri, bērnu operas un latviešu komponistu mūzikas iestudējumi. Operas cienītāji ir īpaši gandarīti par brīžiem, kad uz dzimtās skatuves uzstājas latviešu dziedātāji, kuri kļuvuši par pasaules slavenām operzvaigznēm.
Nesen es noskatījos Haika Karapetjana režisēto filmu “Cilvēki tur”. Pēc filmas noskatīšanās man bija sajauktas sajūtas. Šī filma ir nežēlīga, taču tā ir nedaudz saistīta ar mūsu mūsdienu dzīvi. Filma tika izlaista 2012. gadā. Tad viss bija nedaudz savādāk, bet es domāju, ka tagad arī ir tādi cilvēki, mēs vienkārši par to nezinām, jo mēs dzīvojam katrs savu dzīvi.
Filma stāsta par puisi vārdā Jans. Šis puisis zaudēja māti, bet filmas beigās tiek atklāts, ka viņa nemira, bet vienkārši pameta dēlu. Jans dzīvo pie vectēva, bet patiesībā šī nav dzimtā persona Janam, “vectēvs” bija vienkarši precējusies ar Jana māti, un, kad viņa aizgāja, vectēvs nevarēja zēnu atstāt un nolēma pats viņu izaudzināt. Ianam ir draugs Krekeris, briesmīgs cilvēks, bez līdzjūtības pret citiem, bez laipnības un pieklājības vispār, viņš pat saka masei filmet video kailai aiz naudu, viņam nerūp visi un viss, un viņš tur velk arī Janu. …
