Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Livonijas laika kultūra, Latgales kultūras savdabība 1629.gads. Latvijas kultūras 16.–19.gs.

     

    Konspekts10 Latvijas vēsture

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,38 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,11
Pirkt
Identifikators:906639
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Livonijas pilsētas veidojās divējādi – seno baltu un lībiešu vietās vai jaunās vietās, kas agrāk nekad nebija apdzīvotas. Livonijas pilsētas pēc Rietumeiropas parauga veidojās kā amatnieku un tirgotāju apmetnes. Rīgas pilsoņi bija brīvi ļaudis, kuri nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Sākotnēji Livonijas vietējie iedzīvotāji bija personiski brīvi cilvēki. Viņiem bija jādod daļa savu ienākumu zemes kungiem un jāpilda kara klaušas. Neliela daļa vietējo iedzīvotāju, kuri palika kungu kārtā, vēlāk pārvācojās. Pārējie kļuva par zemniekiem.
Sākot ar 13. gs., Livonijā bīskapi un irdenais savas izdeva kā lēņus vasaļiem, kuriem par to bija jāpilda dienests. Ar laiku lēņi nostiprinājās kā dzimtas valdījums. Vasaļi pārsvarā nāca no Vācijas zemēm. Ar laiku viņi Livonijā izveidoja laicīgo bruņinieku kārtu – bruņniecību, kuri sevi uzskatīja par dižciltīgāko kārtu Livonijā.
15. gs mazinājās smago bruņinieku kavalērijas nozīme. Bruņniecības militārā loma samazinājās, bet vasaļi jau bija paspējuši nostiprināt savas tiesības uz lēni un iegūt dažādas privilēģijas. Viņi pārcēlās uz muižām kur sāk celt dzīvojamās un saimniecības ēkas un regulēt saimniecisko dzīvi. 16. gs. lēņi faktiski kļuva par dzimtas īpašumu. muižas zemes pakāpeniski zaudēja juridisko lēņa statusu. Bruņinieks kļuva par muižnieku, kuram vispirms interesēja arvien lielāka neatkarība no augstākā zemes kunga un savas saimniecības ienākumi. Mainījās arī zemnieku stāvoklis un pienākumi. Muižas zemniekiem bija jāpilda lauksaimniecības klaušas – jāstrādā kunga zeme un jāveic kunga saimniecībā citi darbi, kuru apjoms arvien vairāk pieauga. Zemnieku nozīme būtiski pieauga, jo viņi bija galvenie ražotāji. Zemnieku mobilitāti centās būtiski ierobežot. Līdz 16. gs tas tika ieviests visās Livonijas valstīs. Līdz ar to lielākā daļa zemnieku zaudēja pārvietošanās brīvību un kļuva par muižnieka dzimtai piederošu darbaspēku. Ordeņa zemēs vasaļu priekšrocības bija mazākas, bet ar laiku, kad samazinājās bruņinieku nozīme un parādījās šaujam ieroči, mainījās arī ordeņa vasaļu pozīcijas. Zemniekiem atcēla kara klaušas un aizliedza nēsāt ieročus. Bezzemnieku un amatnieku pārvietošanās brīvība Livonijas laikā netika ierobežota. Dzimtbūšana Livonijā nostiprinājās samērā vēlu. Zemnieki saimniecību mērīja arklos.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,21 €
Materiālu komplekts Nr. 1184976
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas laika kultūra, Latgales kultūras savdabība 1629.gads. Latvijas kultūras 16.–19.gs.”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/906639

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties