Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,48 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,51
Pirkt
Identifikators:181826
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Politiskā ziņā šis laiks dalās divos laika posmos. Pirmais laika posms ir 1920.-1934.gada maijam. Tas ir parlamentārās demokrātijas laiks, pastāv pilsoniskā sabiedrība un daudzpartiju sistēma.
Otrais laika posms ir 1934.-1940.gada jūnijs, tas ir Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laiks.
1920.gada janvāra beigās beidzās brīvības cīņas, Latvijā iestājās miers; karš bija nodarījis milzīgus zaudējumus: kopumā pilnībā iznīcinātas 10% no visām ēkām (78 tūkstoši), daļēji nopostītas 14% ēku (vairāk kā 104 tūkstoši), sēju platības par 1/3 samazinājušās, Jelgavā 1/2 zemju ir atmatā , 1914.gadā ir 2,5 milj. iedzīvotāju, bet 1925.gadā, kad beidzas bēgļu atgriešanās, ir 1,8 milj. iedzīvotāju.
Valsti vajadzēja veidot no sākuma, nulles, tāpēc bija jāsasauc satversme.
Latvijas Republikas Satversmes Sapulce
1920.gada 17.un 18.aprīlī Latvijā notika Satversmes Sapulces vēlēšanas, tās notika pēc 1919.gada augusta pavalstniecības likuma, t.i., Latvijas Republikas pilsoņi sākot no 21 gada vecuma var piedalīties vēlēšanās. Pilsonis ir ikviens LV iedzīvotājs, kas uz 1919.gadu dzīvoja Latvijas teritorijā, kā arī viņam ir likumīgs ienākumu avots vai īpašums. Vēlēšanas bija demokrātiskas, vienlīdzīgas un tiešas. Sākumā tika ievēlēti 150 deputāti, vēlāk vēl 2 ievēl. Piedalās 24 saraksti, no kuriem 21 tiek ievēlēts, tie veido 5 frakcijas. Satversmes sapulces pamatuzdevumi bija *)izstrādāt un pieņemt Satversmi(konstitūciju);*)izstrādāt un īstenot agrāro reformu. 1920.gada 1.maijā atklāja Satversmes Sapulci, tā strādāja līdz 1922.gada 7.novembrim, tālāk darbojas jau 1. Saeima. Satversmes Sapulce darbu sāka ar priekšsēdētāja vēlēšanām, uz to brīdi viņš ir valsts vadītājs. Pretendē Jānis Čakste, kuru izvirza pilsoniskās aprindas un Jānis Pliekšāns, kuru izvirza sociāldemokrāti. Par priekšsēdētāju ievēl J.Čaksti, J.Pliekšāns jūtas ļoti aizvainots.
Sociāldemokrāti vēlēšanās ieguva visvairāk balsu un deputātu – 57. Absolūto vairākumu ieguva pilsoniskās aprindas(labējie, centriskie), latviešu zemnieku savienība ir otrajā vietā(38vietas), Ulmanis vada. Šāda proporcija ir arī nākamajās 4 Saeimās.
1922.gada 15.februārī Satversmes Sapulce pieņēma Latvijas Republikas Satversmi.
LR Satversme
Tā bija spēkā līdz 1934.gada 15.maijam, kad K.Ulmanis apturēja Satversmi. Satversmes pirmie 4 panti tika atjaunoti 1990.gada 4.maijā ar Latvijas Republikas neatkarības deklarāciju. Pilnībā Satversme stājās spēkā 1993.gada vasarā, kad tika ievēlēta 5. Saeima. Papildināta un nedaudz grozīta tā ir spēkā arī mūsdienās. Tā ir viena no visliberālākajām konstitūcijām Eiropā, bet ir ļoti nepilnīga. Pamatā ir 3 valstu – Vācijas Veimāras Republikas, Francijas III Republikas un Šveices konstitūcijas(par referendumiem).
1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. 2.pants nosaka, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai – pilsoņiem, neatkarīgi no to tautības. 3.pants nosaka, ka Latviju veido Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. 4.pantā ir noteikts valsts karogs un himna.
Augstākā līkumošanas vara ir Saeimai, to var ievēlēt vispārējās, tiešās un demokrātiskās vēlēšanās, aizklāti balsojot uz 3 gadiem(tagad uz 4 gadiem). Saeimā var ievēlēt no 21 vecuma.
Sociāldemokrāti domāja, ka nevajag prezidentu, bet citi politiskie spēki iestājās par prezidentu, tāpēc vienojās, ka Latvija būs parlamentāra republika un Saeima ievēl prezidentu. Sociāldemokrāti baidījās, ka Ulmanis varētu būt prezidents, jo viņam ir liela vara. Prezidenti ir J.Čakste, G.Zemgals un A.Kviesis, kā arī Kārlis Ulmanis – vienīgais, kuru neievēl Saeima.
Satversme noteica, ka augstākā izpildvara un rīcībvara ir Ministru kabinetam. Laikā no 1920.līdz 1934.gadam Latvijā nomainījās 19 valdības, ir liela politiskā nestabilitāte, visas ir koalīcijas valdības. Tikai divās valdībās valdīja sociāldemokrāti; 12 no valdībām vadīja K.Ulmanis – viņš koalīciju veidoja ar minoritātēm, reti kad ar centriskajiem spēkiem. Tolaik valdību veidoja 9 ministri, gandrīz vienmēr bija arī minoritātes(17% balsu)

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,41 €
Materiālu komplekts Nr. 1114896
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvija no 1920. līdz 1940.gadam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/181826

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties