Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:866025
 
Vērtējums:
Publicēts: 03.12.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Daugmales pilskalns šajā laikā ir izteikts starptautiskās tirdzniecības centrs, kurā domājams, bijusi spēcīga zemgaļu klātbūtne, taču par zemgaļu pieminekli to uzskatīt nevar. Robeža starp zemgaļu un lībiešu apdzīvoto teritoriju 12.-13.gs pēc rakstītajiem avotiem ir Misas upe, aiz kuras sāka Putelenes zeme. Misas krastos pagaidām nav zināmi ne lībiešu, ne zemgaļu 5.-12.gs pieminekļi.
Zemgales ziemeļdaļa uz ziemeļiem no Jelgavas ir bijusi, tāpat kā iepriekšējos periodos, vāji apdzīvota. No šīs teritorijas nav zināmi vēlā dzelzs laikmeta pieminekļi. Arī Zemgaļu zemju dalīšanas līgumos Zemgali dala līdz Garajai salai, kura domājams, atradās pie Jelgavas. 10.-12.gs ir novērojama zemgaļu kapulauku neliela pavirzīšanās uz augšu pa Mēmeli. Zemgaļu teritorijas robežas dienvidaustrumos sakrīt ar Nogailenas zemes robežu, kas ir senākā robeža starp zemgaļiem un sēļiem.
5.-8.gs Dienvidzemgales pieminekļi galvenokārt koncentrējas Mūsas kreisajā krastā, no 8.gs beigām zemgaļu piemekļi atrodami jau daudz plašākā teritorijā. Zemgaļi, visticamāk skandināvu dēļ, ir spiesti pavirzīties dienvidu virzienā.
Ir skaidrs, ka vēlajā dzelzs laikmetā zemgaļi dzīvoja uz austrumiem no Mūsas, uz Dienvidiem no aprakstītās Nogailenas zemes robežas.
Beigu beigās varam secināt, ka 12.-13.gs zemgaļi dzīvoja Lielupes pieteku krastos, kā arī daļēji Ventas vidusteces baseinā.
13.gs beigās nespēdami izturēt gandrīz 100 gadus ilgo cīņu ar krustnešiem, zemgaļi paši nodedzna savas pilis un dodas lielā skaitā uz Lietuvu, kura vienīgā no visām Baltijas zemēm krusta karu rezultātā nebija zaudējusi savu neatkarību.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties