Nevalstisko organizāciju galvenās iezīmes:
Brīvprātības princips – biedri organizācijās iesaistās un darbojas brīvprātīgi, pēc paša iniciatīvas
Savs viedoklis – nevalstiskās organizācijas brīvi var paust savu viedokli, pat ja tas nesaskan ar tobrīd esošo varu un tās nostāju. Taču NVO viedoklim ir jāpaliek saskaņā ar valsts konstitūciju
Darbojas kā saikne starp sabiedrību un valsts varu – valdības priekšā pārstāv sabiedrības viedokli, intereses
Bezpeļņas organizācija – nav peļņas gūšanas nolūki. Visi saņemtie līdzekļi tiek ieguldīti organizācijas darbībā, uzdevumu izpildē, mērķu sasniegšanā.
Līdzdarbība likumdošanas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā
Brīvprātīgais darbs, labdarība un filantropija
Sadarbība starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un NVO (>2000)
Interešu organizācijas (kori, mednieku biedrības utt.)
Organizācijas, kas darbojas sociālajā jomā, aizstāvot savas tiesības (bērnu tiesību organizācijas, invalīdu apvienības, pensionāru apvienības u.c.
NVO, kas darbojas politikas, kultūras un vides jomā, kas pārstāv noteiktu sfēru
Dažādas NVO darbojas visā Latvijā, taču lielākoties tās ir bāzētas lokāli, nevis valsts mērogā, jo tā ir vieglāk veikt organizatorisko darbu.
Galvenokārt koncentrējas lielākajās pilsētās, kas skaidrojams ar iedzīvotāju apdzīvojamību
Kā vienu no organizācijām, kas nav bāzēta tikai lokāli, var minēt „Latvijas Sarkano Krustu”, jo tas aptver un darbojas visā Latvijas teritorijā – katrā novadā, kā arī pilsētās un pagastos.
Veidi: biedrības un nodibinājumi
Līdz 2004. gada 30. aprīlim nevalstiskā sektora darbību Latvijā regulēja Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, 2004. gada 1. maijā spēkā stājās Likums par biedrībām un nodibinājumiem.
Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura
Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura
Tiesības:
papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus
ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības un nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem
Lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, ir tiesības veikt darbību, kas nav pretrunā ar likumu, it īpaši brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, organizēt sapulces, gājienus un piketus u.c.
Biedrība Nodibināšana:
Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības
Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem
Pēc lēmuma pieņemšanas par biedrības dibināšanu, dibinātāji apstiprina biedrības statūtus, ievēlē biedrības izpildinstitūciju- valdi, kura var būt koleģiāla vai vienpersoniska, un citas institūcijas, ja tādas paredzētas statūtos
Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde
Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam biedrība gada pārskatu vai tā daļas — ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu — normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam
Nodibinājuma Nodibināšana:
Nodibinājumu var dibināt viena vai vairākas personas.
…
