Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,24 (12%)
Cena ar atlaidi*:
1,75
Pirkt
Identifikators:327800
Vērtējums:
Publicēts: 10.09.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Jauno mediju aizsākumi tiek meklēti 19.gs., kad L.Dagērs izgudroja dagerotipiju jeb fotoaparātu. Sabiedrība bija sajūsmā, viena daļa steidza iemūžināt kadrus, cita tos iegādāties. Aptuveni tajā pašā laikā Č.Beibdžs radīja „analītisko mašīnu”, kas ir mūsdienu datoru aizsācējs. 19.gs. beigās ar Edisona un brāļu Limjeru izgudrojumiem radās un attīstījās kino. Modernie mediji un dators attīstījās vienā un tajā pašā laikā, jo abi bija nepieciešami modernas masu sabiedrības attīstībai. Ilgu laiku masu mediji un informācijas apstrādes tehnoloģijas attīstās paralēli, tomēr laikā, kad Cūze radot pirmo datoru izmantoja kinolenti, lai vadītu datorprogrammu, šīs abas tehnoloģijas sāka krustoties. Vēlāk arī citi mediji sāka saplūst ar datoru – Dagēra dagerotopija, Beibidža analītiskā mašīna, Limjēru kinematogrāfs, Hollerita tabulators saplūda vienā, visi mediji tika pārvērsti cipariskā informācijā, ar ko strādā dators. Šajā posmā mediji kļuva par jaunajiem medijiem.
Jauno mediju objekti ir sastādīti ar digitālo kodu, t.i., objektu var aprakstīt, izmantojot matemātisku funkciju. Šis objekts ir pakļauts algoritmiskām manipulācijām, mediji kļūst programmējami, tos var mainīt, uzlabot utt. pēc vēlmēm. Mediji sastāv no daudz un dažādiem patstāvīgiem elementiem, kuri viegli pieejami, manipulējami, pārveidojami utt. Mediju radītie produkti pateicoties automatizācijai ir sameklējami un izmantojami otrreiz. Mediju elementi ir variabli, t.i., mainīgi, to atrašanās vietu, saturu, formu utt. var mainīt, savienot, atdalīt.
Jaunos mediju var uzlūkot kā tādus, kas sastāv no diviem slāņiem – kultūras un datora slāņa, t.i., dators apstrādā informāciju, kas ir svarīga cilvēkam. Kultūras un datoru slānis viens otru ietekmē.
Jaunie mediji ir analogie mediji, kas konvertēti digitālā reprezentācijā. Visiem digitālajiem medijiem ir viens un tas pats digitālais kods, dators darbojas kā multimediju demonstrēšanas ierīce. Datora glabāšanas ierīces ļauj piekļūt vienlīdz ātri jebkuram informācijas elementam. Salīdzinājumā ar analogo reprezentāciju digitāli kodēta reprezentācija satur nemainīgu informācijas apjomu. Digitāli kodētos medijus var kopēt bezgalīgi daudz reižu, nezaudējot kvalitāti. Jaunie mediji ir interaktīvi.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,75 €
Materiālu komplekts Nr. 1333813
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Komunikācijas vēsture”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/327800

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties