Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,32 (16%)
Cena ar atlaidi*:
1,67
Pirkt
Identifikators:312545
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.08.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Džona Loka ieguldījums Eiropas liberālisma attīstībā izpaužas tajā, ka viņš deva kopēju un sistemātisku sabiedriskā līguma koncepciju, kurš tika izprasts kā pārejas stadija no dabiskā stāvokļa uz pilsonisko sabiedrību, pamatoja tēzi par sadarbību, lai panāktu visiem izdevīgu lēmumu, kā par galveno šā līguma priekšnosacījumu, norādīja uz privātīpašuma attiecībām, politisko brīvību un cilvēktiesībām kā uz fundamentālajiem pilsoniskās sabiedrības principiem, visbeidzot, izteica šīs idejas skaidrā un pieejamā formā, kas veicināja to izplatīšanos un pārvēršanos sava veida ideoloģiskajos postulātos amerikāņu un franču revolūcijas gaitā, kā arī vēlākajā Eiropas politiskās domas liberālajā tradīcijā. Galvenie Loka apcerējumi par sociāli - politiskajām problēmām ir „Divi traktāti pat valdību”, pie kuriem viņš strādājis vairāk nekā desmit gadu garumā. Jau pirmajā traktātā Loks pārliecinoši iestājas pret tādu dabisko tiesību teorijas teoloģisko traktējumu, no kura izriet pārliecība par monarha varas neatsavināmību un likumību.
Pēc Loka domām, cilvēki atsakās no dabiskā stāvokļa un pāriet pie pilsoniskās sabiedrības tāda iemesla dēļ, ka nepastāv vienots centrs, kas regulētu attiecības starp cilvēkiem un risinātu to savstarpējos konfliktus, kuri rodas brīvo gribu savstarpējās neatbilstības dēļ. Dabiskais stāvoklis, kā uzskata Loks, nepavisam nav pielīdzināms indivīdu karam citam pret citu, visdrīzāk tas ir pat pretējs tam, taču tajā pastāv šādu sadursmju potenciālie draudi, jo nav vispāratzīta arbitra savstarpējo nesaskaņu risināšanai. Tāpēc prāts pieprasa cilvēkiem apvienošanos sabiedrībā un valsts izveidošanu. Rezultātā pilnīgi mainās brīvības jēdziens, kura principā tiek apzīmēta kā tiesības uz jebkurām darbībām, kas nav aizliegtas ar likumu. Saskaņā ar to, dabiskajā stāvoklī cilvēka brīvība slēpjas tajā, ka viņa griba nav saistīta ne ar ko, izņemot dabas likumus, sabiedrībā – tā nav ierobežota ne ar ko, izņemot ar vispārējo piekrišanu pieņemtos likumus. Pāreja pie pilsoniskās vai politiskās sabiedrības arī veidojas, ieviešot šādus likumus, kuri iekļauj cilvēka dzīvības, brīvības un īpašuma garantijas. Visas trīs tiesības ir saistītas savā starpā, bet vara ir augstākais tiesnesis, novērojot to realizāciju. Loks uzskata, ka kādreizējam kopīpašumam ir jākļūst par privātīpašumu, kas kļūst par pilsoniskās sabiedrības pamatu un tiek cieši saistīts ar visām citām cilvēktiesībām, pirmkārt – uz brīvību, kā ekonomisku, tā politisku, ieviestā likuma robežās. Īpašumtiesības vispār ir Loka pilsoniskās sabiedrības teorijas centrālā problēma.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,72 €
Materiālu komplekts Nr. 1186578
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kāpēc Loks atzīstams par Eiropas liberālisma pamatlicēju?”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/312545

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties