Jautājumi un atbildes uz tiem par lugu "Pazudušais dēls"

2. Kā lugas kontekstā atbildētu uz jautājumu: “ Kādēļ ar neizdevušos dzīvi nevar izdarīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu- izārdīt un adīt no jauna?”
Lasot lugu, man radās iespaids, ka, lai gan Krustiņš vēlējās,kaut spētu mainīt savus paradumus un būt cienīgs tā atbalsta un mīlestības, ko saņēma, viņam bija bērnībā radušies kompleksi, kas neļāva viņām noticēt, ka viņš ir spējīgs mainīties. Pagātnes kļūdas viņu vajāja, kas lika Krustiņam attapties nāves rokās. Ja viņš būtu spējis mainīt savu redzējumu par sevi un noticējis, ka spēj mainīties, manuprāt, Krustiņš būtu atradis visām savām problēmām risinājumu.
3. Kāpēc lugas izskaņa ir dramatiskāka nekā stāsta “Pērkoņa negaiss”? Roplaiņa pēdējie vārdi : “Nošāvu …zagli.” ( Remarkā teikts- “Ienāk ātri ar pistoli rokās . Ierauga skapi vaļā un Krustiņu logā . Iekliedzas briesmīgi .“) Ko ar šādu finālu lasītājam ir pateicis Blaumanis?
Manuprāt, lugas noslēgums ir izvērsts šādā veidā, jo iepriekš varam noprast, ka Jurkas tēva attieksme ir radījusi pārdomas Roplainā, tomēr Roplains jūtas drošs, ka viss ir labi, jo dēls atkal ir uz pareizā ceļa.
…