Gilberts Čestertons
(1874 -1936)
Savas dzīves novakarē Čestertons izteica viņaprāt visiem zināmu patiesību:”Jo augstāka būtne,jo ilgāka ir viņa bērnība.”Ja tas ir tā,kad Čestertons bija „būtne”ļoti augstā nozīmē.Par to liecina viņa izskats un dzīvesveids.Arī radoša darbība, kas saglabāja aušību un tāda bērna ģenialitāti, kas izticis bez nelāgās audzināšanas.
Viņš piedzima 1874.gada 29.maijā Londonā.Tēvs bija no darījumu cilvēku ģimenes, un darbojās kā dzīvokļu mākleris, taču mantoto darbīgumu viņā jau bija nomākušas mākslinieciskas noslieces –viņš lieliski zīmēja, „ražoja „ģimenei grāmatas un kopā ar bērniem rīkoja „teātra izrādes”.Viņa tieksmes nedaudz piebremzēja Gilberta māte, kas bija valdonīga un praktiska.
Sākumā nekas neliecināja par Gilberta literāta slavu nākotnē.Runāt viņš iemācījās tikai ap piecu gadu vecumu,taču trīspadsmit gados iestājies vienā no vecākajām privilēģētajām Anglijas skolām, un piespieda visus sevi atzīt par dzejnieku,jo saņēma par kādu dzejoli Miltona prēmiju.Mācījās slikti,bet rakstīja daudz.Lūk, fragments no viņa skolas sacerējuma :”Iznesīsim drosmīgo šķēpu un tīru vairogu cauri trauksmainajam dzīves turnīram un ar liktenīgo zobenu nošņāpsim krāpšanas un nepatiesības košo seksti...”Šis bērnišķīgais bruņinieciskums- ar zobenu nošņāpt krāpšanas un nepatiesības seksti – viņā saglabājās līdz mūža beigām.
…