Tā kā politika aptver visu sabiedrību, tās apjēgšanai un mērķtiecīgai organizēšanai ir lietderīgi izdibināt tās struktūru. Strukturēšanai kā izzinošai darbībai par kritēriju vai struktūrelementu izdalīšanas pamatu kalpo tā aplūkojamā priekšmeta īpašība, kura izraisījusi izzinātajā interesi. Tāpēc vienam un tam pašam priekšmetam atkarībā no izraudzītā kritērija var saskatīt dažādas struktūras. Piemēram, politikā elementus var izdalīt pēc lietojamām metodēm, pēc to īstenotāju sociālās piederības utt. Tomēr pats dziļākais politikas strukturēšanas pamats ir paša politikas objekta struktūra. Un tā skatāma divās dimensijās - horizontālajā un vertikālajā.
Politikas horizontālajā struktūra izdalāmas sabiedriskas dzīves nozares, kurās notiekošos procesus tiecas regulēt politiķi. Šo nozaru skaits ir atkarīgs no tā, cik detalizētas ir politikas izzinātajā intereses. Tādējādi politikas struktūrā kā nozares izdalās ārpolitika un iekšpolitika. Ārpolitikā, to tuvāk aplūkojot, saskatāma, piemēram, militārā, ekonomiskā, diplomātiskā nozare. Savukārt militārajā nozarē var saskatīt aizsardzības un agresijas nozari, ekonomiskajā nozarē — tirdzniecības, finanšu, transporta nozari utt. Tās savukārt atkarībā no vajadzības iedziļināties var dalīt vēl sīkāk. Iekšpolitikā līdzīgi izdalāmas daudzas nozares un apakšnozares, piemēram, ekonomiskā nozare ar rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, finanšu un citām apakšnozarēm; sociālā nozare ar nodarbinātības, izglītības, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un citām apakšnozarēm; tiesību sargāšanas un citas nozares. …
