Cukura diabēta ārstēšanas galvenie principi.
Ārstēšanas taktikas izvēle atkarīga no diabēta tipa, klīniskās norises smaguma, slimības attīstības stadijas u. c. faktoriem. Pateicoties pareizai diabēta terapijas izvēlei, ne tikai pagarinās slimnieka dzīves ilgums, bet arī aizkavējas vai tiek novērsti iespējamie slimības sarežģījumi, pie kuriem pieder neiropātija, nefropātija un retinopātija.
Cukura diabēta terapija ir kompleksa un ietver vairākus komponentus: 1) diētu; 2) medikamentu lietošanu; 3) dozētu fizisko slodzi; 4) slimnieka apmācīšanu un paškontroli; 5) profilaksi un cukura diabēta vēlīno komplikāciju ārstēšanu.
Fizioterapijas mērķi:
Normalizēt neirohumorālos procesus organismā
Uzlabot darbaspējas, pašsajūtu, adaptāciju fiziskai slodzei
Pastiprināt insulīna sekrēciju
Uzlabot vielu maiņu
Novērst iespējamus slimības sarežģījumus
Saglabāt sirds-asinsvadu funkcionālo stāvokli
Uzlabot līdzsvaru, koordināciju
Fiziskie vingrinājumi.
Aeroba slodze; staigāšana, skriešana, velosipēds 3-7 reizes ned. Ar intensitāti 40-70% no max. 30-60 min. Nepārtraukta vai pārtraukta( 10 min.) slodze.
Apļveida spēka treniņš vienā piegājienā 8-10 dažādi vingr. 2-3 reizes ned. Katrā piegājienā 10-15 atkārtojumu skaits.
Lokanības vingrojumi 2-3 reizes ned.
Elpošanas tehnikas.
Speciālie drenāžas vingrinājumi (posturālā un autogēnā drenāža) nodrošina maksimālu elpošanas ceļu drenāžu, jo pacients vingrinājumu laikā ieņem katra plaušu segmenta drenāžai atbilstošu pozu un fizioterapeits izelpas laikā izdara krūškurvja kompresiju, savukārt diafragmālā elpošana uzlabo plaušu apakšējo daivu ventilāciju un palielina krūškurvja kustīgumu. Kopējais elpošanas vingrinājumu mērķis ir iemācīt pareizu elpošanas stereotipu ar pagarinātu izelpu.
Bronhiālās astmas terapijā var izmantot arī elpošanu ar pretestību (ieelpas pretestības treniņš uzlabo ieelpas muskuļu spēku un izturību, samazina ieelpas muskuļu nogurumu; izelpas muskuļu treniņš paplašina elpošanas ceļus), „Lūpu bremzi’’ jeb savilktu lūpu elpošanu (savilktu lūpu elpošana izlīdzina gaisa plūsmu elpceļos, samazina elpošanas biežumu, palielina elpošanas tilpumu un uzlabo alveolu ventilāciju, oksigenāciju, slodzes toleranci, kā arī samazina elpošanas darbu, elpas trūkumu), elpošanas kontroli (ir maiga elpošana, iesaistot krūšu kurvja apakšējās daļas ar relaksāciju augšējam daļām un pleciem. Tā ir elpošana normālā ritmā un tilpumā; izelpa nav forsēta, tā pagarinās; rekomendējošais režīms:1-2 ieelpa, 1-3 izelpa; svarīgi ir elpot sava ritmā), relaksācijas pozas (mazina sasprindzinājumu un nemieru) un aerobus vingrinajumus (nostiprina elpošānas sistēmu, uzlabo izturību; slodzei jābūt dozētai un atbilstošai konkrētam cilvēkam).
