Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,45 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,04
Pirkt
Identifikators:253578
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

DNS bioloģiskās lomas vēsturiskie pierādījumi.
1868.gadā Šveicē Frīdrihs Mišers izolēja DNS. Viņš atklāja mikroskopisku substanci ķirurģisko apsēju strutās. Viņš to nosauca par nukleīnu.
1919.gadā Fēbs Levins atšifrēja DNS struktūru – identificēja slāpekļa bāzes, cukuru un fosfātu nukleotīdu vienību. Viņš ierosināja, ka DNS sastāv no pavediena, ko veido nukleotīdi, kas savā starpa savienoti ar fosforskābes atlikumiem. Levins tomēr uzskatīja, ka šī ķēde ir īsa un bāzes atkārtojas noteikta secībā.
1928.gadā Frederiks Grifits veicot eksperimentus ar pelēm atklāja, ka sajaucot mirušas gludās Pneumococcus baktēriju formas ar dzīvajām raupjajām, gludo Pneumococcus daļiņas pārvietojās raupjajā baktērijas formā,. Pēc šī atklājuma radās pirmais secinājums, ka DNS pārnes ģenētisko informāciju.
1937.gadā Viljams Astburijs ar rentgenstaru difrakcijas palīdzību, kas parādīja, ka DNS ir regulāra struktūra.
1943.gadā Osvalds Averijs ar līdzstrādniekiem pierādīja, ka DNS ir baktērijas transformējošā viela.
1947. gadā Ērvins Čārfāgs atklāj, ka dažādam sugām ir dažāds nukleotīdu procentuāls sastāvs, bet sugas ietvaros tas nemainās un ka nukleotīdi savienojas komplementāri.
1952.gadā Alfrēds Hēršijs un Marta Čeisa apstiprina DNS nozīmi iedzimtībā. Hēršija-Čeisas eksperimentā tika pētīti bakteriofāgu DNS un olbaltumvielu apvalks un secināts, ka bakteriofāgu ģenētiskais materiāls ir DNS.
1952.gadā Rozalinda Franklina un Reimonds Goslings veicot pētījumus ar rentgenstaru difrakciju, secināja, ka DNS ir spirāle ar 2 nm diametru un 3-4 nm garumu. Spirāles ārējo sienu veido cukuru-fosfātu mugurkauls, bet iekšpuse atrodas slāpekļa bāzes. Līdzīgus atklājumus veica arī Maurīcijs Vilkinss.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Iedzimtības molekulārie pamati”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/253578

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties