Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,44 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,55
Pirkt
Identifikators:161841
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.06.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

SPĒKA PIELIETOŠANA
ANO Statūti 2.p. (4) dalībvalstīm jāatturas no spēka vai spēka draudu pielietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem (ius cogens norma). Tas attiecas ne tikai uz karu (kara stāvokli), bet arī uz bruņotiem konfliktiem, kuri netiek definēti kā karš.
Divi izņēmumi:
1)42.p. DP var pielietot bruņotu spēku miera apdraudējuma gadījumā (zem 7.nodaļas procedūras);
2)51.p. Individuālā vai kolektīvā pašaizsardzība.
Ja nav šie divi izņēmuma gadījumi, tad tā, visticamāk, uzskatāma par agresiju saskaņā ar 1974.gada ANO ĢA deklarāciju par agresijas definīciju – agresija ir bruņota spēka lietošana, ko valsts veic pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo vienotību vai politisko neatkarību, vai citā veidā, kas ir pretrunā ANO Statūtiem (tam var būt izņēmumi, kas noteikti šajā deklarācijā, piem., ja it kā atbilst agresijas jēdzienam, taču nav tik liels kaitējuma līmenis, vai tā tiek veikta ar attiecīgās valsts atļauju; vai ja mērķis darbībām ir cits). Par to paredz atbildību arī KL 72.p. (noziegumi pret mieru – par bruņotas agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izdarīšanu, piedalīšanos tajā, par agresīva kara vešanu, par piedalīšanos ar nolūku izdarīt šs noziegums).
Humanitārā intervence – Lielbritānija mēģina šo jēdzienu popularizēt. Gadījumos, ja kādā valstī ir nopietna, liela apmēra katastrofa, tad citas valstis it kā varētu iejaukties, lai palīdzētu civiliedzīvotājiem (piem., Kosovas gadījumā iejaucās NATO, lai glābtu civiliedzīvotājus no pašu valdības sarīkotajiem slaktiņiem). Bet citas valstis atsakās akceptēt humanitāro intervenci, jo pastāv pamatotas šaubas, ka, pastāvot šādam noteikumam, atradīsies valstis, kas to mēģinās izmanot kādai savai slēptai agresijai. Lai gan praksē ir daudz piemēru humanitārai intervencei, tomēr opinio iuris nepastāv. ANO ko līdzīgu nosaukusi par „pienākumu aizsargāt” ar DP atļauju tikai – bet arī šī koncepcija neguva atbalstu.
Preventīvā pašaizsardzība (jeb apsteidzošā pašaizsardzība) – to savukārt mēģina ieviest ASV. Tā paredz tiesības valstij, kurai draud militārs uzbrukums, īstenot tiesības uz pašaizsardzību, negaidot iebrukumu (novēršot to un uzbrūkot otrai armijai pirms tā ir paspējusi uzbrukt viņiem). Arī šī koncepcija var tikt izmantota, lai īstenotu slēptu agresiju, tāpēc tiek uztverta ar šaubām. Šī doktrīna varēja pastāvēt Aukstā kara laikā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Humanitārās tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/161841

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties