Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:899891
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Patofizioloģija    3
1.1.  Tieša trauma    3
1.2.  Galvas smadzeņu kontūzija    3
1.3.  Intracerebrāli plīsumi    3
1.4.  Galvas smadzeņu tūska    4
1.5.  Intrakraniāla asiņošana    4
1.6.  Hidrocefālija    4
2.  Galvas traumu veidi    5
2.1.  Galvas sasitums    6
2.2.  Galvas smadzeņu satricinājums    6
2.3.  Galvas smadzeņu sasitums    7
2.4.  Intrakraniāli saasiņojumi    8
2.5.  Galvaskausa lūzumi    11
2.6.  Galvaskausa sejas daļas lūzumi    12
  Izmantota literatūra un avotu saraksts    13
Darba fragmentsAizvērt

1. Patofizioloģija
Pārsvarā galvas trauma rodas trula trieciena rezultātā, bet tā var tikt gūta arī pie tiešas traumas (galvaskausa un galvas smadzenes penetrējoši ievainojumi, ko radījuši šāviņi vai asi priekšmeti).
Patoloģiskie procesi, kas saistīti ar galvas traumu, ir:
Tieša trauma,
Galvas smadzeņu kontūzija,
Intracerebrāli plīsumi,
Galvas smadzeņu tūska,
Intrakraniāla asiņošana,
Hidrocefālija.


1.1. Tieša trauma
Penetrējošie ievainojumi rada lielāko bojājumu, bet trulu ievainojumu gadījumā tas ir mazāk, jo trieciena enerģija ir vairāk izkliedēta.

1.2. Galvas smadzeņu kontūzija
Var būt lokāli zem trieciena vietas, tomēr daudz spēcīgāk izveidojas distancēti no trieciena apvidus kā pretsitiena (contra – coup) trauma. Tā kā smadzenes galvaskausa dobumā ir mobilas, tad pēkšņs paātrinājuma/bremzēšanas spēks var radīt triecienu pret galvaskausa velvi pretējā smadzeņu polā.
Pēkšņs sitiens pa galvas mugurējo daļu izraisa deniņu daivu virzīšanos pa vidējās galvaskausa bedres pamatni un pieres daivu virzīšanos pa priekšējās galvaskausa bedres pamatni, izraisot šo daivu pamatnes, kā arī temporālo un frontālo polu kontūziju, jo tie atsitas pret sfenoidālā kaula malu un pieres kauliem. Galvas smadzeņu kontūzija izpaužas kā ieplēstas hemorāģiskas smadzenes, un pie smagas deniņu pola traumas var izveidoties deniņu daivas plīsums.

1.3. Intracerebrāli plīsumi
Šos plīsumus veido spēki, kurus izraisa atšķirīgas galvas smadzeņu kustības trulas traumas dēļ, bieži saistībā ar pretsitiena (contra – coup) traumu. Rotējošs paātrinājums, kam seko traumai, rada plēsošus spēkus, kuri izraisa petehiālas hemorāģijas ((sevišķi smadzeņu stumbra orālajā daļā, galvas smadzeņu puslodēs un corpus callosum, kā arī bojāejot aksonus un mielīna apvalkus (izteikts difūzs aksonāls bojājums)).
Agrīnās patoloģiskās pārmaiņas sastāv no mikroglijas rētām un, ja pacients dzīvo vēl dažus mēnešus, tad autopsijā atrod plašu mielīna deģenerāciju.

1.4. Galvas smadzeņu tūska
Rodas traumas dēļ vai nu lokāli ap intracerebrālu hematomu, vai difūzi visās galvas smadzenēs un/vai smadzenītēs. Patoloģisko procesu daba nav skaidri izprasta, bet šeit ir iesaistīti vazomotoriskā tonusa traucējumi, kas rada vazodilatāciju un galvas smadzeņu tūsku. Turklāt galvas smadzeņu tūsku papildus veicina galvas smadzeņu kontūzija un petehiālās hemorāģijas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties