Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,56 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,93
Pirkt
Identifikators:340376
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Fermenti
Fermenti. Muskuļaudos vērojama liela fermentu daudzveidība. Piedalās sarežģītajos pārvērtību procesos dzīvajās šūnās. Daži fermenti vienlaikus ir arī muskuļšķiedru uzbūves elementi, piemē¬ram, miofibrillu olbaltumviela miozīns darbojas kā adenozīntrifosfatāze, bet sarkoplazmas miogēns — kā aldolāze.
No sarkoplazmas šķidrās daļas izdalīta arī amilāze, maltāze, lipāze, holīnesterāze, fosfatāze un citas hidrolāzes.
Mitohondrijos sastopams viss fermentu komplekss, kas katalizē dikarbonskābju un trikarbonskābju cikla izmaiņas, ar šo ciklu saistīto taukskābju oksidēšanos, aminoskābju un aminogrupu atšķelšanu un pārvietošanu.
Ribosomās atrodamie fermenti funkcionē noteiktā olbaltumvielu sintēzes stadijā, pievienojot, pārvietojot vai atdalot ribonukleīnskābes, kā arī piedalās peptīdsaišu veidošanā.
Lizosomas satur audu hidrolāzes, tai skaitā arī katepsīnus. Pēc mājlopu atasiņošanas šūnu pašnoārdīšanos uz īsu laiku aizkavē lipoproteīdu membrānas, noturot hidrolāzes lizo¬somas.
Visos muskuļšķiedras struktūrelementos sastopama sarežģīta proteolītisko fermentu sistēma — katepsīni, kas katalizē olbaltumvielu noārdīšanos un sintēzi.
Pēc mājlopu atasiņošanas lielākā daļa fermentu kata-līzē muskuļaudu sastāvdaļu autolītiskās izmaiņas. No to darbības atkarīga gaļas kvalitāte.

Vitamīni. Gaļā sastopami visi ūdenī šķīstošie B grupas vitamīni. To sastāvs dažādu dzīvnieku gaļā un arī dažādos audos ir atšķirīgs, bet kopējais daudzums ir pietiekams cilvēka organisma vajadzībām (62. tab.). Gaļā praktiski nav C vitamīna, nepietiekamā daudzumā ir A un D vitamīns.

Minerālvielas. Piedalās daudzos starpšūnu vielmaiņas procesos, veido bufersistēmas, kā arī ietekmē olbaltumvielu uzbriešanu un šķīšanu. No minerālvielām nozīmīgākās ir nātrijs, kālijs, kalcijs un magnijs, kuri ņem dalību elektrolītiskā un osmotiskā līdzsvara uzturēšanā. Nātrijs atrodams galvenokārt starpšūnu šķidrumā un ir saistīts ar hlora un hidrogēnkarbonāta joniem; kalcijs samazina membrānu caurlaidību. Ievērojama daļa kālija un kalcija saistīta ar olbaltumvielām. Magnijs, kā arī mikroelementi mangāns, cinks, niķelis, kobalts un varš veicina fermentu darbību. Pēc dzīvnieku atasiņošanas liela daļa neorganisko jonu atbrīvojas no olbaltumvielām un citiem organiskiem savie-nojumiem vai arī izmainās to saistības raksturs. Audu fermentu darbības rezultātā gaļā uzkrājas neorganiskie joni, piemēram, ortofosfāta un amonija joni.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,60 €
Materiālu komplekts Nr. 1318534
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Gaļas uzbūve un ķīmiskais sastāvs”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/340376

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties