Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,36 (18%)
Cena ar atlaidi*:
1,63
Pirkt
Identifikators:852818
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Nacionalais Konvens ( kas tas ir ? un kad tas ir ?)
otrā satvesrsmes sapulce Lielās franču revolūcijas laikā (21.09.1792.-26.10.1795.). 749 deputāti, kas savas darbības laikā pieņēma 15 414 dekrētus. Savā pirmajā sēdē Nacionālais konvents pasludināja Francijas karalisti par republiku. Konventa rokās bija gan izpildvara, gan likumdošanas vara, daļēji arī tiesu vara - tā varu neierobežoja nekādi likumi. Izpildvara bija koncentrēta 15 komiteju rokās, no kurām īpaši ietekmīgas kļuva Sabiedriskās glābšanas komiteja (Comité du salut public) un Sabiedriskās drošības komiteja (Comité de la sûreté générale). Pirmās (sākotnēji 9, vēlāk 12 locekļi, ievēlēti uz mēnesi) uzdevums bija visiem pieejamiem līdzekļiem un metodēm gādāt par valsts drošību, savukārt otrā (uz 3 mēnešiem ievēlēti 12 locekļi) pildīja prokuratūras funkcijas, nododot aizdomās turamos tiesai. Pēc laika komisiju locekļi palika amatā arī pēc pilnvaru termiņa beigām, nepieļaujot pārvēlēšanu. 1793. gada janvārī Nacionālais konvents apsūdzēja karalisko ģimeni valsts nodevībā un piesprieda tai nāvessodu, ko izpildīja 1793. gada 21. janvārī, ar ko aizsāka terora kā pārvaldes metodes pielietošanu iekšpolitikā. 1793. gada 21. marta dekrēts nodevaSabiedriskās glābšanas komitejas pakļautībā visas vietējās uzraudzības komitejas, nacionālos aģentus un konventa komisārus, savukārt pēdējie faktiski kontrolēja departamentu un municipālās pašvaldības, komandēja armiju un revolucionāros tribunālus, kuru apsūdzētajiem nebija nekādu tiesību. 1794. gada 1. aprīļa (12. žermināla) dekrēts pakļāva Sabiedriskās glābšanas komitejai 12 komisijas, kuras pildīja ministriju funkcijas 27. jūlija dekrēts tiešā veidā tai pakļāva visas valsts pārvaldes institūcijas. 1794. gada 27. jūlijā (9. termidorā) jakobīņu vairākums Nacionālā konventa komisijās tika likvidēts bruņota apvērsuma ceļā un varu valstī pārņēma Direktorija. Saskaņā ar 1795. gadā pieņemto jauno Francijas konstitūciju, par augstāko likumdevēju institūciju kļuva Likumdošanas korpuss.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Francijas revolūcijas cēloņi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/852818

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties