Fjodora Dostojevska romāna "Noziegums un sods" analīze

Dostojevskis “Noziegums un sods” 1. Sapņiem: Interesanti, ka pēc tam, kad Raskoļņikovs ieraudzīja savu pirmo sapni, viņš ilgu laiku vairs neredz sapņus, izņemot vīziju, kas viņu apmeklēja pirms slepkavības - tuksnesi, kurā atrodas oāze ar zilu ūdeni (tas ir simbols: zils ir cerības krāsa, tīrības krāsa) “Karavāna atpūšas, kamieļi mierīgi guļ; visapkārt palmas aug veselā lokā; visi pusdieno. Viņš joprojām dzer ūdeni, tieši no strauta, kas tek un murrā turpat, sānos. Un tik foršs un brīnišķīgs, brīnišķīgs, tāds zils, auksts ūdens skrien pāri daudzkrāsainiem akmeņiem un uz tik tīrām smiltīm ar zelta dzirkstelēm ... ". Fakts, ka Raskoļņikovs nolemj nodzerties no avota, liek nojaust, ka vēl ir cerība noziegumu neizpildīt.