Filmas "Metropole'' analīze

Filmas stils ir ļoti savdabīgs. Galvenais režisors Frics Langs bija ļoti prasīgs pret aktieriem, operatoriem, visiem, kas bija iesaistīti filmas uzņemšanā. Filmai iztērēts milzīgs budžets un Langs uzskatīja, ka filma būs sadrumstalotās Vācijas apvienojums. Filmā tiek vairākas reizes uzsvērts citāts-“Mediatoram starp galvu un rokām ir jābūt sirdij!”, kas arī filmas beigās tiek pierādīts, kad galvenais varonis Freders, kurš pabijis abās pasaulēs-strādnieku pilsētā un Metropolē, Frederam ir zināšanas un pieredze, lai atrisinātu savstarpējās problēmas un spēj apvienot abas pasaules. Reālajā dzīvē arī Vācija pēc kara bija sadalīta. Pastāvēja tā saucamās šķiru klases. Langs ticēja, ka atrodot vidusceļu var apvienot šīs klases, lai izveidotu vienotu, lielu, stipru un lepnu tautu. Langs ļoti meistarīgi filmā atainoja Vācijas situāciju un filmu izmantoja kā propogandu. Radot filmu, Langs radīja futūristisku pasauli, kas izklaidēja skatītājus, bet ar slēptu zemtekstu, ka sirds spēj visu labot. Skatītājiem, kas deva cerības sajūtu, ka arī Vāciju var salabot, ja tikai katrs ieklausīsies savā sirdī un noliks malā visas nesaprašanās un dažādības, var radīt stiprāku un vienotāku tautu. …