Erika Ādamsona romāna "Sava ceļa gājējs" analīze

7. Pārdomas
Es domāju, ka grāmatas izvēlē esmu trāpijis tieši desmitniekā. Vienmēr esmu meklējis kādu iedvesmojošu grāmatu un, man šķiet, ka romāns “Sava ceļa gājējs” ir tieši tas, ko es biju meklējis.
Mani uzrunāja viss, ko šī grāmata spēj lasītājam sniegt. Idejas par sevis audzināšanu lika man pārdomāt savas īpašības un iespējas laboties. Man šķiet, ka katram cilvēkam ir savi “vājie punkti”, kurus mēs mēģinam slēpt no apkārtējiem. Šajā grāmatā bija iespējams iepazīt Askolda raksturu un viņa spēju mainīties. Lai padarītu šo procesu vienkāršāku, viņš sev uzrakstīja pavēles, kas atviegloja šo procesu. Daļu no Askolda īpašībām es saskatu arī sevī, kas atviegloja manu lasīšanas procesu. Personības izmainīšanai ir nepieciešams ļoti liels gribasspēks. Manuprāt, mēs uz visu skatāmies ļoti pesimistiski. Mēs uzskatām, ka nekad nespēsim no punkta A nokļūt līdz punktam B. Mums jāsaprot, ka ar vienu elpas vilcienu tas nav iespējams. Lai sasniegtu iecerēto, mums jāspēj uzstādīt mazāki mērķi, kas ir kā pieturas punkti ceļā no A uz B, un kuru izpilde nešķiet tik grūta. Nekas dzīvē nenotiks tik viegli. Dažreiz savā ceļā tu dosies vienu pieturu turp, bet divas pieturas atpakaļ. Galvenais ir turpināt gribēt un ticēt, ka tavi mērķi tiks sasniegti.
…