“Elles ķēķis- viena no unikālākajām bohēmām latviešu kultūrā.”(M.Čaklais)
• ”Elles ķēķis”-ASV latviešu literātu organizācija, kas aizsākās 1952.-1954.gadā un pastāvēja līdz 1960.-1963.gadam.
• Nākamākais radikālākais latviešu dzejas reformācijas vilnis pēc ekspresionisma, pēc A.Čaka un viņa poētiskās ”skolas” manifestēšanas 20./30.gadu mijā.
• Elles ķēķi” kā radošu cilvēku grupu vieno tas, ka viņi dzīvo Ņujorkā un savai trimdinieka pasaules izjūtai atbilstošu formu un manieri atrod modernismā, proti, t.s. poētiskā reālisma dzejā. Starptautiskā modernisma otrreizējā ieviešana latviešu literatūrā(ar G.Saliņu un L.Taunu priekšgalā.)
• Uzskata par grupējumu, kas lauza latviešu trimdas dzejas iesīkstējušās tradīcijas, uzskatus- romantisma poētiku un estētiskos priekšstatus, sākot ”latviskot” trimdas zemi-rod pārsteidzošu atrisinājumu bēgļa dvēseles problēmai . ”Elles ķēķis” vēršas pret pasauli atvērtās un par pasauli ieinteresētās ”dabiskās cilvēku balss” pastāvēšanu dzejā, centās lauzt trimdas literatūras vienveidīgumu. Šos mērķus Saliņš pauž darbā” Rilke laiku laikos”(1952)
• ”Elles ķēķim” piederīgie vai tuvu stāvošie dzejnieki: L.Tauns, G.Saliņš, J.Krēsliņš, A.Kraujietis, R.Gālis, B.Bičole, R.Mūks u.c.(”Elles ķēķis” dzejniekiem, atšķirībā no izcilākajiem dzejniekiem, viņu krājumi iznāca tikai 10-15 gadus pēc pirmajām publikācijām, jo tie ir atšķirīgi-nav klišejiski.)
• uzdevums-pierādīt harmonijas iespējamību disharmonijas laikā, ieviest daudz tēmas, asociatīvi saistīt, savienot eksistenciālās nojautas ar sentimentālām atmiņām, skeptiku ar dzīvesprieku, laikmeta reālijas ar pārlaicīgām vīzijām.
…
