Sākotnējā pārbaude:
13. 2010.gada 11.augustā Iekšējās drošības birojs atteica ierosināt kriminālprocesu, ņemot vērā to, ka darbinieku rīcībā nebija saskatāmas Krimināllikuma 317.panta otrajā daļā paredzētās “dienesta pilnvaru pārsniegšanas” nozieguma sastāva elementi. Iesniedzēja māte šo lēmumu pārsūdzēja,
14. 2010.gada 10.novembrī Iekšējās drošības birojs atkal atteicās ierosināt kriminālprocesu, norādot, ka papildu izmeklēšanas laikā apkopotā informācija nenorāda uz to, ka policijas darbinieki ir izdarījuši kādu saskaņā ar Krimināllikuma 317.panta otro daļu sodāmu nodarījumu. Iesniedzēja māte šo lēmumu pārsūdzēja.
15. 2012.gada 31.janvārī Iekšējās drošības birojs trešo reizi atteicās ierosināt kriminālprocesu, norādot, ka papildu izmeklēšanas laikā apkopotā informācija nenorāda uz to, ka policijas darbinieki ir izdarījuši kādu saskaņā ar Krimināllikuma 317.panta otro daļu sodāmu nodarījumu. Iesniedzēja māte šo lēmumu pārsūdzēja.
Kriminālizmeklēšana:
16. Laikā no 2012.gada 29.februāra līdz 21.martam Iekšējās drošības birojs nopratināja 15 konvoja darbiniekus kā lieciniekus, kuri sniedza lielākoties vienādus apgalvojumus. Viņi nebija situši iesniedzēju vai viņa līdzapsūdzētos.
17. 2012.gada 3.aprīlī iesniedzējs tika nopratināts kā liecinieks. Viņš apgalvoja, ka tiesas sēžu dienās tiesas ēkas pagrabā konvoja darbinieki piespieda viņu izpildīt dažādus vingrinājumus, piemēram, pietupienus pie sienas, atspiedienus un “pīļu gājienu”. Kamēr viņš pildīja vingrinājumus, konvoja darbinieki ir situši viņu. Turklāt viņš norādīja, ka konvoja darbinieki ir situši viņu pa dažādām ķermeņa daļām. Viņi sita viņam arī ar jostu. 2012.gada 7.jūnijā inspektors uzrādīja iesniedzējam konvoja darbinieku fotogrāfijas identifikācijas nolūkā. Viņš nevarēja identificēt policijas darbiniekus, kas iespējams ir fiziski viņu iespaidojuši.
…
