Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:448507
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

VALSTS EKSĀMENA JAUTĀJUMI


Tiesību teorija

1.Pasaules tiesību loki (saimes)

Tiesību saime (loks) – kāds nodalīts tiesību sistēmas grupējums (tips) atkarībā no tiesību normas izveidošanas (radīšanas) paņēmieniem, sistematizācijas, tulkošanas. Šis jēdziens tiek lietots tikai didaktiskā nolūkā, lai noskaidrotu (atklātu) līdzības un atšķirības darbojošos tiesību sistēmās.
Nav vienota viedokļa, kādos tiesību lokos veikt šo iedalījumu, jo nav vienota viedokļa pašā iedalījuma koncepcijā – kāds būtu šī iedalījuma (grupēšanas) ceļš, un kādas “saimes” atzīstamas galarezultātā. Vieni cenšas klasificēt, izejot no tiesību sistēmas konceptuālajām struktūrām vai dažādo tiesību avotu hierarhijas. Citi uzskata, ka klasifikācija nevar pamatoties uz otršķirīgām tehniskām īpašībām, un izvirza priekšplānā sabiedrības tipu, kuru mēģina izveidot ar pašu tiesību palīdzību (vai tiesību vietā sociālās iekārtas rāmjos). Viss atkarīgs no tā, ko vēlas izzināt un no uzstādītajiem pamatmērķiem.
Pirmo reizi dažādu valstu pētnieki pulcējās kongresā (Francijā, 1900.g.). Tur pirmo reizi tika nosauktas tiesību saimes.

No 1900. – 1905.gadam pirmo tiesību klasifikāciju izveidoja Esmeins – 5 grupas. Klasifikācijai par pamatu ņēma tradīcijas.
1)franču tiesību saime (tagad romāņu);
2)ģermāņu saime (Vācija, Baltija, Rumānija);
3)anglo-amerikāņu saime;
4)slāvu (Krievija, Dienvidslāvija);
5)musulmaņu saime.

Renē Davids pēc tam kritizēja Esmeina sistēmu un piedāvāja savējo:
1.grupa – Rietumu tiesību sistēma;
2.grupa – Sociālistisko tiesību sistēma;
3.grupa – Islāma tiesību sistēma;
4.grupa – Hindu tiesību sistēma;
5.grupa – Ķīniešu tiesību sistēma.
 klasifikācija balstīta uz tradīcijām.

Pēc tam taisīja jaunu klasifikāciju, kas balstījās uz 2 kritērijiem:
1)ideoloģiskais kritērijs:
reliģija;
filozofija;
ekonomika;
sociālā struktūra.
2)Juridiskās tehnikas kritērijs – metožu, līdzekļu kopums, ka juristi izmanto tiesību jaunradē, realizācijā (piemērošanā), interpretācijā.
Ņemot šos kritērijus par pamatu, izvirzīja trihotomijas teoriju:
1)romāņu-ģermāņu tiesību saime;
2)anglo-sakšu tiesību saime;
3)sociālistiskās tiesības;
 3 galvenās grupas
4)pārējās tiesības – reliģisko un tradicionālo tiesību sistēmas (musulmaņu, jūdu, Āfrikas valstu tiesības, Indijas, Ķīnas, Madagaskaras tiesības)

J.Tihomirovs – piekrita, ka ir šīs trīs galvenās tiesību sistēmas, tikai sociālistiskās tiesības vēl iedalīja šādi:
Slāvu;
Eirāzijas.
Tālāk izdalīja atsevišķi:
1)Latīņamerikas tiesību sistēma;
2)Ziemeļeiropas tiesību saime;
3)Ceļojošo tiesību saime (tās, kas vēl ir transformācijas procesā).

A.Saidovs – bez šīm 3 galvenajām grupām, vēl izdala:
1)Latīņamerikas tiesības;
2)Skandināvu tiesības;
3)Tālo Austrumu tiesības.

E.Meļķiša iedalījums – uzskata, ka tiesību attīstību ietekmē dažādi faktori, un, pamatojoties uz to, var izdalīt:
1)uz reliģijas priekšrakstiem dibinātās tiesības;
2)no paražām un precedentiem izaugušās tiesības;
3)sociālistisko principu un doktrīnu ietekmē veidotās tiesības;
4)tiesības kā valsts visvarenības idejas izpausme (sociālistisko tiesību sistēma).

Pēc Meļķiša uzskata Pasaules tiesību sistēmu var iedalīt:
1)Romāņu-ģermāņu tiesību sistēma (Kontinentālās Eiropas tiesību sistēma);
2)Anglo-sakšu (anglo-amerikāņu) tiesību sistēma;
3)Sociālistisko tiesību sistēma;
4)Islāma tiesību sistēma;
5)Austrumāzijas tiesību sistēma;
6)Hinduistiskā tiesību sistēma;
7)Āfrikas tradicionālo tiesību sistēma.

KLASIFIKĀCIJAS KRITĒRIJI:
1)Pēc tradīcijas;
2)Pēc tiesību avotiem, to struktūras;
3)Pēc tiesību doktrīnas izpratnes;
4)Pēc tiesību veidošanās un piemērošanas tehnikas;
Piem., romāņu-ģermāņu tiesībās ir raksturīga teleoloģiskā metode, bet Anglijā šāda metode nav pieļaujama.
5)Pēc tiesību kultūras (apziņas);
6)Pēc vēsturiskās attīstības;
7)Pēc juridiskās domāšanas veida:
8) Etniskais kritērijs – tiesību normas tiek izteiktas kādā valodā
piem., anglo-amerikānu saimes veidošanās pamatā ir angļu valoda. Valodas faktors bija izšķirošais priekš ASV, lai pārņemtu šo tiesību kultūru.
LR – baltvācieši bija šeit dominējošās pozīcijā. Tāpēc šeit ir Vācijas tiesību tradīcija.
Francijas Napoleona kodekss, ļoti veicināja citās valstīs eksistējošās tautas (Beļģija). Romānu tautām (piem., spāņi) franču valoda bija tuvāka nekā vācu valoda…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −14,20 €
Materiālu komplekts Nr. 1115745
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties