Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,49 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,00
Pirkt
Identifikators:168382
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Kas ir solidaritāte?
Dirkhems izšķir divus pozitīvās solidaritātes tipus: pirmais piesaista indivīdu sabiedrībai pa tiešo bez starpnieka. Otrajā viņš ir atkarīgs no sabiedrības, tādēļ ka viņš ir atkarīgs no tās daļām, no kurām tā sastāv.

2. Divas sabiedrības izpratnes – kas tās atšķir, un kā tās ir saistītas ar solidaritāti?
Pirmajā gadījumā par sabiedrību tiek uzskatīts vairāk vai mazāk organizēts pārliecību un uzskatu kopums (totalitāte), kas kopīgs visiem grupas locekļiem, tas ir, kolektīvais tips.
Otrajā gadījumā sabiedrību veido atšķirīgu, specifisku funkciju sistēma, ko vieno noteiktas attiecības (definite relations). Taču šie abi sabiedrību tipi sastāda vienu kopēju sabiedrību. Tie ir vienas un tās pašas realitātes (reality) divi aspekti, kas tomēr ir jānodala.

3. Kā Dirkhems raksturo attiecības starp solidaritāti un cilvēku līdzīgumu?
Solidaritāte, kas rodas līdzībās (likenesses) sasniedz savu maksimumu, kad kolektīvā apziņa (collective conscience) pilnībā pārņem mūsu apziņu un visos punktos saskan ar to.

4. Kas ir „collective conscience”?
Dirkhems apgalvo, ka katrā no mums ir divas apziņas – kolektīvā un individuālā. Kolektīvā apziņa ir kopīga cilvēku grupai visā tās veselumā, kas savukārt nav mūsu, bet gan tajā izpaužas sabiedrība (society living and acting within us).

5. Kā Dirkhems sauc divus, atbilstošos solidaritātes tipus?
Mehāniskā un organiskā

6. Kā rodas otrā tipa solidaritāte?
Organiskā tipa solidaritāte rodas darba dalīšanā. Ja pirmā tipa solidaritāte paredz, ka cilvēki līdzinās viens otram, tad otrā tipa solidaritāte izceļ to atšķirības. Tā ir iespējama tikai, ja katram cilvēkam ir sava atsevišķa darbības sfēra, kas to raksturo, tas ir, individualitāte (personality).
7. Kas ir civilizācija? Kā tā attīstās? Kas ir tās cēlonis?
Civilizācija pati par sevi ir neizbēgamas sekas tām izmaiņām, kas rodas sabiedrību apjoma un blīvuma rezultātā. Civilizācija nav konkrēts mērķis, ko cilvēki varētu vēlēties sasniegt, bet gan cēloņa efekts, konkrētās situācijas neizbēgamais rezultāts. Civilizācija attīstās, jo tā nevar neattīstīties (It develops because it cannot fail to develop).

8. Kādu saikni Dirkhems redz starp psihes attīstību un racionalitāti, no vienas puses, un cilvēka sabiedriskumu, no otras?
Pēc Dirkhema domām, jo attīstītāka ir sociālā dzīve sabiedrībā, jo plašāka ir indivīda psihe (psychic life). Apziņas progress ir tieši pretējs instinkta progresam, līdz ar to jo cilvēks ir sabiedriskāks (sociable), jo viņš ir racionālāks (if a man is a reasonable animal, that is because he is a sociable animal).

G.V.F. Hēgelis

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −10,20 €
Materiālu komplekts Nr. 1177048
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „E.Dirkhema, G.V.F.Hēgeļa sociālās teorijas. Vispārējs raksturojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/168382

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties