Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
1,02 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,97
Pirkt
Identifikators:751466
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.08.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Darba tiesību jēdziens    2
  Darba un sociālo tiesību jēdziens, sistēma un avoti    3
  Darba un sociālo tiesību norobežošana no civiltiesībām un citām tiesību nozarēm    4
  Starptautiskā darba organizācija, tās konvencijas un rekomendācijas, ES direktīvas, LR likumi un MK noteikumi u.c. normatīvie akti    8
  Darba tiesisko attiecību subjekti, to tiesībspēja un rīcībspēja    9
  Darba tiesisko attiecību elementi    11
  Darba tiesisko attiecību rašanās pamats    12
  Darba koplīguma jēdziens un subjekti    15
  Darba koplīguma saturs    15
  Darba līguma jēdziens un puses    17
  Darba līguma saturs un noslēgšanas kārtība    20
  Darba līgumu veidi    25
  Darba līguma izbeigšanas vispārīgie pamati. Līguma izbeigšana pēc darbinieka, darba devēja un trešo personu iniciatīvas    27
  Darba laika veidi, tā izmantošana un režīms    30
  Virsstundu darbs un atpūtas laiks. Atvaļinājumu piešķiršanas kārtība    34
  Darba samaksas sistēma    38
  Darba samaksas veidi, vidējās izpeļņas aprēķināšanas, garantijas izmaksas, piemaksas un kompensācijas    39
  Darba samaksas izmaksas kārtība un ieturējumu no tās ierobežošana    41
  Darba aizsardzības organizācijas un darba devēja pienākumi    43
  Sieviešu un jauniešu darba aizsardzība    47
  Darba aizsardzības noteikumu ievērošanas uzraudzība un kontrole. Darba devēja atbildība par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu    49
  Nodarbinātības struktūras raksturojums un nodarbinātības regulēšana, bezdarbnieku tiesības un pienākumi    50
  Sociālās drošības jēdziens, personas līdzdarbība savu sociālo tiesību īstenošanā    53
  Darba devēja pienākumi nodarbinātības un sociālās drošības jomā    55
  Sociālās apdrošināšanas veidi un iemaksu sadale, sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri un apdrošināšanas atlīdzība, garantijas nāves gadījumā    56
  Sociāli apdrošināmās personas, darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas kārtība, apmēri un īpatnības    57
  Darba strīdu izskatīšanas kārtība pirmstiesas un tiesas ceļā. Samierinātāja institūts    60
  Darba strīdu komisiju kompetence    63
Darba fragmentsAizvērt

Darba un sociālo tiesību norobežošana no civiltiesībām un citām tiesību nozarēm
Tiesību teorijā tiesību normas klasificē pēc to raksturīgākām pazīmēm: satura, formas, regulēšanas priekšmeta, izdevēja iestādes u.t.t.
Visizplatītākais klasifikācijas veids ir tiesību normu iedalījums pēc nozarēm, kas ļauj norobežot vienas tiesību nozares normas no citas tiesību nozares. Tas ļauj vieglāk orientēties un piemērot vajadzīgo normu praksē.
Piemēram, administratīvās tiesības, krimināltiesības, civiltiesības u.c.
Darba likuma 28.panta trešā daļa paredz, ka Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi. Līdz ar to, likumdevējs ir pateicis, ka Civillikuma normas izmanto vienmēr, ja Darba likumā, kā speciālajās normās nav sastopams regulējums.
Civiltiesiskā atbildība rodas zaudējumu nodarīšanas gadījumā – no tiesību aizskāruma, no noteiktas darbības neizpildīšanas, no prettiesiskas darbības.
Tas nozīmē, ja persona paraksta līgumu savā vārdā, viņa ir pilnā mērā atbildīga par līgumā norādītās saistības izpildi. Turklāt, izpildei ir jābūt pienācīgai, t.i., tādai, kura ir veikta pēc labākās sirdsapziņas, cenšoties neaizskart otras personas intereses. Pie personiskās atbildības var pieskaitīt arī tādu atbildības veidu kā personiska rakstura atbildība. Tā rodas tajos gadījumos, kad tikai un vienīgi konkrētā persona var būt atbildīga otrai konkrētai personai un šis atbildības pienākums, vai arī tiesības prasīt atbildēt, nevar nodot tālāk trešajām personām, piemēram, mantiniekiem vai tiesību pārņēmējiem.
Vairums gadījumos, kad pārkāpti noteikumi, nodarītais kaitējums nav tik liels, lai sauktu pie kriminālatbildības, līdz ar to var piemērot administratīvās sankcijas, ja Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir likuma norma, kura paredz šāda veida pārkāpumu.
Darba tiesības ir saistītas arī ar Administratīvajām tiesībām. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā sevišķā daļa sākas ar piekto nodaļu ‘’Administratīvie pārkāpumi darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā’’, kur virkne pantu paredz atbildību par darbu, darba līguma noslēgšanas regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.
Piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.p.paredz, ka fizisku personu var sodīt ar naudas sodu līdz 300 Ls, bet juridisku personu – līdz 1000 Ls, ja tās nodarbina darbinieku bez rakstiska līguma noslēgšanas.
Administratīvā atbildība ir noteikta arī par pārkāpumiem citās jomās saistībā ar darba attiecībām, piemēram, par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, par darbinieka kavēšanu ierasties tiesā tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanai. Jāievēro, ka 23.pantā noteiktā administratīvā soda – piešķirto speciālo tiesību atņemšana, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību – piemērošana var būt par pamatu darba līguma laušanai un darba attiecību izbeigšanai.
Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kura vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, persona, kura ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu bīstamu nodarījumu.
Kriminālatbildība iestājās pie nosacījumiem :
konstatēts bīstams nodarījums ( darbība vai bezdarbība);
nodarījumam ir tāda bīstamības pakāpe, kas raksturīga noziegumam;
persona vainīga nodarījumā;
Nodarījums ir paredzēts krimināllikumā.
Pati persona rada pamatu tās saukšanai pie kriminālatbildības ar savām darbībām vai bezdarbību (rīcība, tās ārējā izpausme).
Nodarījuma bīstamība izpaužas, ka stipri apdraud valsts, sabiedrības un atsevišķu personu visnozīmīgākās intereses.
Vaina ir nodomu un neuzmanību apvienojošs jēdziens. Vainīgums darbībā vai bezdarbībā nozīmē to, ka persona, apzinoties nodarījuma bīstamību, paredz un tieši vēlas vai apzināti pieļauj kaitējuma nodarīšanu noteiktām interesēm, ko aizsargā krimināllikums, vai pieļauj vieglprātību vai nevērību pret iespēju iestāties šādam kaitējumam (neuznmanībai).
Krimināltiesībās – par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis atbildīgs darbinieks, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām vai interesēm, ir noteikta kriminālatbildība.
Līdzīgi Kriminālatbildība ir paredzēta arī par citu ar darbu saistītu pienākumu pildīšanas noteikumu noziedzīgu pārkāpšanu.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,73 €
Materiālu komplekts Nr. 1127003
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Darba tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/751466

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties