Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Civiltiesību jēdziens un nošķiršana no publiskajām tiesībām

     

    Konspekts69 Tiesības

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,56 (11%)
Cena ar atlaidi*:
12,64
Pirkt
Identifikators:716969
Vērtējums:
Publicēts: 27.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Pārstāvja personai izvirzāmās prasības
Jebkurš tiesību subjekts [gan fiziska, gan juridiska persona].
Komercaģents = komersants.
Pārstāvības attiecībās liela nozīme ir savstarpējai uzticībai.
Prokūrists – komercpilnvarnieks, kas ir tiesīgs komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītās tiesiskās darbības. [obligāti fiziska persona]
Par pārstāvi nekādā gadījumā nedrīkst būt personas, kas ir nespējīgas gara slimības dēļ.
Pārstāvis var nebūt darījumspējīgs. [izņemot likumā noteiktos gadījumus]
Nepilngadīgie un personas, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, noteiktos gadījumos var kļūt par citu personu pārstāvjiem.
Pārstāvības varas robežās drīkst noslēgt arī tādus darījumus, kurus viņas nedrīkstētu noslēgt patstāvīgi.
Personas, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, nedrīkst būt savas ģimenes locekļu likumiskie vai līgumiskie pārstāvji, kā arī nedrīkst pārstāvēt trešās personas darījumos ar saviem ģimenes locekļiem.

Pārstāvja darbības tiesiskās sekas
Pārstāvja noslēgtie darījumi to noslēgšanas brīdī kļūst saistoši pārstāvamajam.
Ja darījums noslēgts pārstāvja maldības vai pretējās puses viltus vai spaidu rezultātā, tad prasīt darījuma atzīšanu par spēkā neesošu vai darījumu apstrīdēt var tikai pats pārstāvamais, nevis pārstāvis.
Pārstāvis drīkst tikai tad, ja ir tam pilnvarots.

Darbība bez pārstāvības varas
Ja persona darbojas pavisam bez pārstāvības varas vai pārkāpj viņai piešķirtās pārstāvības robežas, tad viņas noslēgtie tiesiskie darījumi un izdarītie gribas izteikumi ir absolūti spēkā neesoši.
Otrs līdzējs var vērst savus prasījumus tikai pret pārstāvi, ja vien atvietojamais nav vēlāk darījumu apstiprinājis.
Ja robežas pārkāptas, darbība ir spēkā tiktāl, ciktāl tā ir izpildīta saskaņā ar uzdevumu.
Saskaņā ar uzdevumu izdarītā pilnvarnieka darbība paliek spēkā tikai tad, ja šo darbību pēc tās rakstura un sasniedzamā rezultāta var skaidri nošķirt no darbības, kurā pilnvarojuma robežas ir pārkāptas.
Absolūti spēkā neesošs darījums nav saistošs nevienam.
Zaudējumi, kurus cietis otrs līdzējs, ir tā sauktie ‘’uzticības zaudējumi’’.
Zaudējumus līguma neizpildes dēļ līgumpartneris pārstāvības varas robežu pārkāpuma vai pārstāvības varas neesamības gadījumā nevar piedzīt, jo nav spēkā pats līgums.
No darbības bez pārstāvības varas ir jānošķir darbība ar svešu vārdu. Šajā gadījumā persona nevis atklāti darbojas otras personas vārdā, reizē darot zināmu arī savu pašas vārdu, bet gan uzdodas par citu reāli eksistējošu personu. Bet sekas tādas pašas kā darbībai bez pārstāvības varas.
Ja līgumpartnerim bijis vienalga, ar ko noslēgt konkrēto tiesisko darījumu, un arī viltvārdis gribējis darījumu noslēgt sev, tad darījums ir spēkā un ir saistošs gan līgumpartnerim, gan pašam viltvārdim.
Darījums, ko persona noslēgusi citas personas vārdā vai nu bez pārstāvības varas vai pārkāpjot pārstāvības varas robežas, var iegūt spēku, ja atvietojamais līgumu vēlāk apstiprina.
Vēlākam apstiprinājumam ir atpakaļejošs spēks, un tas attiecas uz darījuma noslēgšanas laiku.
Apstiprinājums, tāpat kā jebkurš cits gribas izteikums, var tikt izdarīts rakstiski, mutiski vai ar konkludentām darbībām.
Pārstāvamo nesaista tiesiskās sekas, kas radušās, pārstāvim pārkāpjot pārstāvības varas robežas. (ultra vires princips)
Pārstāvības regulējumā komerctiesībās atšķirībā no vispārējām civiltiesībām valda trešo personu aizsardzības princips.
Komerctiesības aizsargā otra līdzēja uzticību tam, ka pārstāvis ir rīkojies likumā noteiktajās pārstāvības varas robežās.
Komerctiesībās pārstāvības varas apjoms tiek precīzi noteikts likumā.

Pilnvara
Līgumiskā pārstāvība tiek nodibināta ar pilnvaru. Atšķirībā no likumiskās pārstāvības, kuras apjoms ir noteikts likumā, pilnvarotājs var pilnvarā brīvi noteikt vajadzīgo pārstāvības varas apjomu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,20 €
Materiālu komplekts Nr. 1247926
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Civiltiesību jēdziens un nošķiršana no publiskajām tiesībām”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/716969

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties