Centrālās un Austrumeiropas valstu pārejas ekonomikas īpatnības

Polija. Lielākās jūras ostas Polijā ir Gdaņska, Ščecina un Gdiņa. Svarīgākie derīgie izrakteņi un dabas resursi Polijā ir akmeņogles, sērs, varš, dabasgāze, sudrabs, svins, sāls un dzintars. Polija pieder pie vadošajiem akmeņogļu, sēra, vara un sudraba eksportētājiem pasaulē. Polija ieņem 1.vietu Eiropā vara ieguves un sudraba ražošanas ziņā Ekonomiskās plānošanas mehānisma darbības rezultātā valsts tautsaimniecībai bija raksturīga augstas pakāpes ražošanas koncentrācija un monopolizācija, kas apgrūtināja konkurences attīstību. Centrāleiropā nostiprinājās valstu saimnieciskā specializācija, Polijas specializācija bija kuģubūve un ķīmiskā rūpniecība. Polijas centieni atbrīvoties no PSRS ietekmes visspēcīgāk sākās 1980.gadā. Nemieri Polijā turpinājās vairākus gadus, ASV un Rietumeiropas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Polijas režīmu un PSRS. 1989.gadā Polija kļuva par pirmo Centrāleiropas valsti, kas atbrīvojās no vadošās komunistiskās partijas ietekmes. 1989.gadā (T.Mazovecka valdība) Polijā sākās liela mēroga ekonomiskās reformas, kas ļoti strauji izmainīja valsts ekonomisko iekārtu un ekonomisko politiku, radikāli atceļot centrālās plānošanas sistēmu. Polija izvēlējās ieiešanu tirgū caur "šoka terapiju". Polijā tika izstrādāta tautsaimniecības pārejas perioda stratēģijas programma, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Baļceroviča plāns . Stabilizācijas pasākumu ieviešanas sākuma fāzē bija vērojamas negatīvās reformu sekas: • ievērojami pieauga cenu līmenis; • palielinājās procentu likmes; • 1990.gadā ražošanas jaudas samazinājās par 25%, 1991.gadāpar 12%; • par 30% samazinājās patērētāju pieprasījuma apjoms; • reālās darba algas līmenis samazinājās par 28%; • bezdarba līmenis sasniedza 9%; • privatizācija norisinājās lēni un sarežģīti.