Pieaugušie
Sociālā attīstība turpinās arī agrīnajos, vidējos un vēlīnajos brieduma gados. Agrīnie brieduma gadi ilgst no 20 līdz apmēram 40 gadiem, vidējie - no 40 līdz apmēram 60 gadiem un tālāk.
Agrīnie brieduma gadi. Jaunības periodam bija raksturīgi galvenokārt identitātes, autonomijas, vērtību meklējumi, bet agrīnajam pieaugušo periodam (no 22 līdz 28 gadiem) raksturīga sevis piepildīšana sociālajā vidē: karjerā, laulības dzīvē vai ģimenē. Periodā starp 22 un 28 gadiem cilvēki parasti ir aizņemti ar saistību izpildi vai uzsākšanu, pienākumu uzņemšanos, izveidošanu, sasniegumiem. Tātad šie cilvēka dzīves gadi ir aktivitātes, darbīguma (orientēta uz sociālajām attiecībām) periods. Cilvēka psihē šajā periodā jābūt tādām psihiskajām kvalitātēm kā spēcīgai emocionālās piesaistes izjūtai un personiskas uzticēšanās izjūtai. Tiem pieaugušajiem, kuriem ir spējas veidot ar citiem tuvas uzticēšanās izjūtas, pozitīvi atrisinājusies arī identitātes atrašanas problēma.
Pieaugušo periodā sociālās attiecības galvenokārt pētītas sakarībā ar ģimeni. Ģimenes psiholoģija apskata arī pieaugušo attiecības.
Vidējie brieduma gadi. Pēc E. Ēriksona- šī perioda galvenā problēma ir atrisināt konfliktu starp 2 iespējamībām- starp "spēju radīt" un "stagnāciju". Tie, kuri sasniedz spēju radīt, ir mazāk vērsti uz sevi, vairāk- uz citiem. No 30 līdz 40 gadiem cilvēki sasniedz savu radošo spēju, karjeras iespēju virsotnes (vairāk sievietes). Šie gadi ir produktīvākie.
4. Vecums, vēlīnie brieduma gadi. Tā kā arvien vairāk cilvēku dzīvo pāri 70 gadiem, attīstības psiholoģija pievēršas gerontoloģijai. Pēc 55 gadiem cilvēki sāk citādi izjust laika ritējumu un vērtības, sāk apsvērt prioritātes, kas ir svarīgākais - vai nu viņš pats, vai dzīvesbiedrs, bērni, mazbērni, draugi. Vecumdienās arī cilvēks gūst atpakaļ to, ko izveidojis iepriekš. Veciem cilvēkiem novērota tāda pati psihiskā īpatnība kā bērniem - infantilisms un emocionālais autisms. Psiholoģija vecumdienas saista arī ar tēmu par dzīvesbiedru zaudēšanu, ar nāvi, ar vientulību. Vecumdienās cilvēks iegūst vai nu dzīves pilnīguma izjūtu, vai bailes no nākotnes un dzīves bezjēdzības izjūtu.
…
