Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,02
Pirkt
Identifikators:172396
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.11.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Atmosfēras spiediens, vēji
Vējš rodas no gaisa kustības no vietas, kur ir augstāks atmosfēras spiediens, uz vietu, kur tas ir zemāks.
Cikloni rodas atmosfēras minimumos, bet anticikloni – maksimumos. Ciklona vidū ir zems spiediens, turpretī anticiklona – augsts.
Ciklona laikā novērojams stiprs vējš, nokrišņi, daudz gubu mākoņu, vasarā ir vēss, ziemā silts. Anticiklona laikā novērojams skaidrs laiks, bezvējš, parasti nav mākoņu. Ja arī mākoņi ir, tie ir spalvu mākoņi. Vasarā – silts, ziemā – auksts, bet saulains.
Atmosfēras frontēs novērojami laikapstākļu ekscesi – sniegputeņi, viesuļvētras, neraksturīgi nokrišņi.
Atmosfēras kustība iedalāma šūnās:
1) Hedlija šūnas (no 30°pl. uz ekvatoru (no augsta spiediena uz zemu));
2) Ferela šūnas (no 30°pl. uz 60°pl. (no augsta spiediena uz zemu));
Jo spiedienu starpība ir lielāka, jo vējš ir stiprāks!
Globālie vēji ir pasāti, rietumvēji, polārie austrumvēji un musoni (to cēlonis ir tāds, ka gaiss virs sauszemes sasilst un atdziest ātrāk nekā virs okeāna – vasarā gaiss virs okeāna ir uzsilis (ir zems spiediens) un ziemā tas atdziest lēnām, kamēr gaiss virs zemes jau sen ir atdzisis (ir augsts spiediens), tāpēc gaiss ziemā pūš no sauszemes uz okeānu, vasarā – otrādi).
Vēju novirzīšanās notiek koriolisa spēka ietekmē.
Vietējie vēji ir bora, fēns, mistrāls, pampero, burāns, činuks, siroko jeb samums, solano, harmatans un brīze.
Brīze ir vējš, kas divreiz diennaktī maina virzienu. Tās cēloņi ir tādi paši kā musonam, tikai mazākā apmērā. Veidojas pie lielām ūdenstilpnēm, piemēram, pie Baltijas jūras.
Vējus mēra m/s, izmanto arī Boforta skalu vēja stipruma noteikšanai (ar to mēra arī viesuļvētru stiprumu);

Autora komentārsAtvērt
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Atmosfēra”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/172396

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties