Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,45 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,04
Pirkt
Identifikators:381113
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.07.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Saskaņā ar kosmogonijas modernajām koncepcijām Visuma mūsdienu attīstības etaps aizsākās apmēram pirms 10-15 (pēc citām ziņām 10-18) miljrd gadu ar t.s. Lielo Sprādzienu.

Saskaņā ar klasisko teoriju, pie t = 0 visa Metagalaktikas matērija ir bijusi koncentrēta mazā tilpumā (punktā), vielas blīvums ρ un tempertūra to tuvojās bezgalībai;
pie t > 0 (10-35 sek) – sākas strauja izplešanās, kas turpinās apmēram 10-32 sek;
pēc šīs Visuma attīstības fāzes seko palēnināta izplešanās;
radās apstākļi elementārdaļiņu sintēzei, pēc 10-6 sek matērija sastāvēja no protoniem (pozitīvi lādētas daļiņas), neitroniem, elektroniem (nelielas masas negatīvi lādētas daļiņas);
izplešanās turpinājusies, pēc 15 min temperatūra kritusies tiktāl ka protoni un neitroni sāka veidot kodolus – radušies pirmie ķīmiskie elementi:
42He (hēlijs, 20-30% no kopējā daudzuma; He – ķīmiskā elementa hēlija apzīmējums, skaitlis 4 apzīmē protonu un neitronu skaitu atoma kodolā un vienlaicīgi norāda uz aptuveno atommasu, bet skaitlis 2 norāda uz protonu (arī elektronu) skaitu atomā),
nedaudz 21H (=D, deitērijs, ūdeņraža izotops, kurā kodolā ir viens neitrons)
nedaudz 32He kodolu
vēl mazāk 63Li (lītijs) un 74Be (berilijs).
Tā kā sākotnēji izveidojās daudz protonu, apmēram 70-75% brīvi palikušie protoni piesaistīja brīvos elektronus un izveidoja ūdeņradi 11H (kodolā nav neitronu). Temperatūrai samazinoties, tālākā elementu sintēze bijusi iespējama vairs tikai zvaigznēs.

Visuma izplešanās turpinās (galaktikas izplešas, izplešas arī starpgalaktiku telpa).

Metagalaktikas izmēriem pieaugot, sāka izpausties izplešanās neviendabīgums, radās matērijas sabiezējumi. Ūdeņraža un hēlija sabiezējumi gravitācijas iespaidā sarāvās, izdalītā gravitācijas enerģija pārvērtās siltumā, un sabiezējuma dzīlēs pieaugot temperatūrai un spiedienam, sākās kodolsintēzes reakcijas – apmēram 4 miljardus gadu pēc Lielā Sprādziena iedegās pirmās zvaigznes.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,46 €
Materiālu komplekts Nr. 1146470
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Zemes vēsture. Visuma, Saules un planētu rašanās. Zvaigznes evolūcijas stadijas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/381113

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties