Āpsis – (Meles meles)- plēsēju kārtas semuļu dzimtas suga. Āpša ķermeņa garums -80 cm,masa pavasarī, vasarā -7-10 kg., rudenī līdz 25 kg.Ķermenis masīvs, tā pakaļdaļa ir plata, priekšdaļa sašaurināta. Galva garena, ar slaidu purnu. Aste īsa.Kājas masīvas, īsas, ar līkiem, platiem, zemes rakšanai piemērotiem nagiem. Apmatojums uz muguras sudrabpelēks, kakls, krūtis, kājas un ausis melnas (ausīm balta apmale). Galva balta,no purna pāri acīm līdz ausīm stiepjas 2 melnas joslas. Krēslas un nakts dzīvnieks, guļ ziemas miegu.Dzīvo mežos smilšainos uzkalniņos, kur izrok alas.Visēdājs, ēd zemsedzē un augsnē mītošos bezmugurkaulniekus, peļveidīgos grauzējus, putnus un to olas, rāpuļus, abiniekus, zaķu un stirnu mazuļus, vasaras beigās un rudenīarī augu barību.Āpšu alas varbūt nelielas, ar 3-4 izejām, bet varbūt arī liela ala”pazemes pilsētiņa”ar alu sistēmu vairākos līmeņosun daudzām izejām.Alu sistēmas centrā atrodas midzenis: ja alu komplekšā dzīvo vairākas ģimenes, midzeņi varbūt vairāki. Āpsis ir monogāms dzīvnieks , riesto martā – maijā.Grūsnība (ieskaitot latento periodu dīgļa attīstībā) ilgst aptuveni 330 dienu.Mazuļi parast 2-3 dzimst martā – aprīlī.Āpšus medī atļauts no 1. septembra – 31. decembrim.Medī uz gaidi pie alas vai ar alu suņiem, kas iedzen āpsi strupceļā, no kura mednieks to izrok .Āda skaista un ļoti izturīga. Gaļu var lietot uzturā.Taukus izmanto tautas medicīnā.…
