Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,76 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,23
Pirkt
Identifikators:332017
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.12.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Kultūra - Izcelsme - latīņu cultura ‘kopšana, apstrādāšana, audzināšana’. - 1. Viss, ko cilvēku sabiedrība radījusi ar cilvēku fizisko un garīgo darbu, atšķirībā no dabas parādībām; šaurākā nozīmē — cilvēku garīgās dzīves un sociālās uzvedības normu sfēra. - 2. socioloģijā: Vēstures gaitā evolucionējošs cilvēka spēju, normu, metožu un atziņu kopums, ar kura palīdzību cilvēce bez iedzimtības starpniecības aizvien paplašina savas iespējas. Kultūra ir viss, ko radījis cilvēks – idejas, lietas, literatūra, reliģija, māksla utt. Nav tādas cilvēciskās esamības jomas, tādas rīcības formas, kurai nevarētu pievienot vārdu “kultūra”. Katras tautas K. attīstībā ir 3 pakāpes: 1. ir saistīta ar kultūras norobežotību un noslēgtību sevī. Galvenā vērtība ir personīgās identifikācijas saglabāšana. 2. attīstības fāze ir provinciālisma pakāpe, kas raksturojas ar citu tautu K. mehānisku pārņemšanu bez īpašas analīzes un sapratnes par tās vērtību. 3. pakāpe: etnosa K. attīstīšana un vispārcilvēcisko vērtību asimilēšana. Pastāv vairāk kā 200 K. definīcijas. Kultūru var interpretēt kā cilvēcības formas, eksistences veidu un tehnoloģiju, kas realizējas noteiktās mentalitātes formās un visā to lietu un parādību kopumā, ko radījis cilvēks vēsturiskās attīstības laikā.
Galvenie aspekti: 1. kultūra kā personības pašrealizācijas joma -> īpaša sabiedriska dzīves sfēra, kur visspilgtāk realizējas cilvēku radošais potenciāls (māksla, zinātne). K. dod cilvēkam iespēju attīsties, īstenot savas ieceres. Cilvēka un viņa radošo spēju attīstība kultūrā izpaužas kā galvenais mērķis. 2. K. kā realitātes novērtējums -> K. vienmēr ietilpst tas, kas bez nosacījumiem tiek uzskatīts par vērtību. Ar to saistīts estētiskā un tikumiskā ideāla jēdziens, kas aptver visas dzīves jomas. K. kā uzskatu kopums par vērtībām un ideāliem, kam piemīt regulējoša iedarbība uz visām cilvēku darbībām. 3. K. kā mākslīga ar cilvēku rokām, domām un garu veidota pasaule, kas atšķiras no dabas -> cilvēka un sabiedrības dzīve principiāli atšķiras no tīri dabiskās esamības, tā veido īpašu pasauli, kuras pamatprincipus nosaka garīgā sfēra. K. un civilizācija: Špenglers – C. Kā K. sairšanas stadija., - C. raksturīga intelekta, nevis gara un dvēseles prioritāte, C. kopumā ir kultūra, taču tai nav sava satura, dvēseles, no K. paliek tikai forma, kas iegūst dominējošo nozīmi.
1. Atēnu fil. tendences V-VI gs. : Plotīns; Jamvlihs => gara un dvēseles vienotība, praktiskais misticisms, daudzdievība 2.Antīkā fil.: iedala trīs periodos – 1. Pirmssokrātiskais per.: 6.gs.p.m.ē. – 5gs.2.puse p.m.ē. antīkā domāšana veidojas no mitoloģisku ticējumu, mākslas tēlu un morāles sentenču līmeņa par zināšanu sistēmu. Uzmanība tika pievērsta kosmoloģisku problēmu risināšanai – kas ir pasaule? Kā tā radusies? No kā tā sastāv? utt. To mēģināja atklāt Empodokls, Anaksagors, Dēmokrits. 2. Atēnu per.: 5.gs – 4.gs p.m.ē. Uzmanības centrā atradās cilvēks, cilvēka attiecības. 3. Antīkās fil. pagrimuma laikmets: 322g.p.m.ē. – 5.gs beigas) ētika, problēmas, loģika, izziņas teorija, tieksme pēc misticisma -> filozofijā dziļi mistika, austrumu kulta ietekme, māņticība; filozofijā zinātnes gars, patiesības meklēšanas zinātniskais aspekts; Prokls (410. – 485.gg) => pasaules uzbūves triādas metode (priekšmeta triāda attīstība): iemesls ir nedalāma vienotība; darbība ir pāreja no vienotības uz dalāmību, enerģija; atgriešanās pie vienotas nedalāmības.
Civilizācija: Sabiedrības attīstības periods pēc šķiru rašanās līdz mūsdienām. Šo jēdzienu lieto kā identu jēdzienam „K.”. - Visi tie līdzekļi, kurus lieto K. programmu realizācijā. Pilsētu izcelšanās vēsture patiesībā ir arī C. rašanās vēsture, jo civilizāciju definējam kā tādu sabiedrības organizācijas pakāpi, kurā pārvaldes, sabiedriskie un ekonomiskie institūti ir pietiekami attīstīti, lai tiktu galā (kaut vai nepilnīgi) ar daudzslāņainas sabiedrības kārtības, drošības un darba ražības problēmām. Jau 3200g.p.m.ē. Mezopotāmijā bija civilizēta zeme, jo tur jau bija 5 pilsētas, kuru iedzīvotāju vidū bija arī valdnieki un, karavīri, kā arī priesteri, kurās darbojās vairāki monumentāli tempļi un kurām bija savrupmājas, darbnīcas un tirgus laukumi utt.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,91 €
Materiālu komplekts Nr. 1115795
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Antīko kultūru mantojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/332017

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties