Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,19 (19%)
Cena ar atlaidi*:
0,80
Pirkt
Identifikators:152222
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Bizantijas mākslinieku radītie darbi ir vērtības, kas emocionāli visspilgtāk raksturo impērijā valdošos reliģiskos un estētiskos ideālus, tajā mītošo cilvēku, vēsturisko attīstību. Ievērojami viduslaiku mākslas darbi radās sakrālajā arhitektūrā un tēlotājā mākslā, kas attīstījās kā sarežģīta antīkās tradīcijas (Konstantinopolē un citās pilsētās tika savākta un saglabāta izcila antīko mākslas darbu kolekcija), Austrumu mākslas elementu un kristīgās simbolikas sintēze. Šos darbus vislielākā mērā var uzskatīt par ortodoksāli kristīgo mākslu. Atklājumi arhitektūras jomā un iedibinātās tēlotājas mākslas tradīcijas spēcīgi ietekmēja mākslas procesu attīstību pārējā viduslaiku pasaulē.
Tākā ļoti nozīmīgu vietu Bizantiešu kultūrā ieņēma garīgās vērtības, lielākie un vērienīgākie kultūras mantojumi saistīti ar reliģiskām lietām. Bizantiešu arhitektūra attīstijās ļoti strauji, par pamatu tika ņemta jau attīstītā romas arhitektūra. Visiespaidīgākais un visgrandiozākais Bizantijas dievnams ir Sofijas katedrāle Konstantinopolē, celta imperatora Justiniāna I valdīšanas un slavas kulminācijas laikā VI gs. 30. gados (532 - 537). Katedrāle atradās Konstantinopoles galvenajā laukumā blakus imperatora pilij, kur saplūda ielas no dažādiem pilsētas vārtiem. Dievnama celtniecības laikā sāka veidoties grieķu kristīgās baznīcas hierarhisko dievkalpojumu tradīcijas, kas arī bija pārņemtas no Mazāzijas un Sīrijas. Ceremonijas norisinājās galvenokārt dievnama vidū uz paaugstinājuma (katedras), tās raksturoja svinīgums un zināma teatralitāte. Lai kāpinātu dievkalpojuma efektu, celtnieki virs katedras izveidoja kupolu, tādējādi radot kupola baziliku. Bizantijas Sofijas katedrāle ir arhitektūras sasniegums, kam nebija precedenta grandiozitātes, celtniecības meistarības, dekorējuma bagātības un iekštelpas izteiksmības ziņā. Sofijas katedrālei ir nozīme ne tikai kā unikālam šedevram, bet arī kā vienam no izejpunktiem krusta kupola dievnama attīstībā, itsevišķi pareizticīgo baznīcu celtniecībā. Tas ir redzams pat Latvijā apskatot Kristus piedzimšanas katedrāli.
Cieši saistīta ar sakrālo arhitektūru ir mozaīku un fresku māksla, jo šajā tehnikā parasti tika veiktas baznīcu, baptistēriju un kapeņu iekšējās apdares.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,94 €
Materiālu komplekts Nr. 1184686
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Bizantijas kultūras mantojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/152222

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties