Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
0,96 (16%)
Cena ar atlaidi*:
5,03
Pirkt
Identifikators:707939
Vērtējums:
Publicēts: 06.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

16.Galvas smadzeņu stumbra uzbūve: iegarenās smadzenes, smadzeņu tilts, vidussmadzenes.
Tieši virs muguras smadzenēm atrodas galvas smadzeņu daļa, kuru sauc par smadzeņu stumbru. Smadzeņu stumbrs sastāv no iegarenajām smadzenēm, smadzeņu tilta un vidussmadzenēm. Smadzeņu stumbra centrālo daļu ieņem retikulārā jeb tīklainā formācija, ar kuras funkcijām un nozīmi iepazīsimies nedaudz vēlāk. Smadzeņu stumbram ir reflektoriskā funkcija un vadītājfunkcija. Smadzeņu stumbrā turpinās muguras smadzeņu vadītājceļi. Piemēram, smadzeņu stumbrā beidzas kortikonukleārais ceļš, pa kuru uzbudinājums no galvas smadzeņu garozas nonāk smadzeņu stumbrā un te pārslēdzas uz galvas nervu kustību kodoliem. Smadzeņu stumbrā atrodas daudzu refleksu centri.
Iegarenās smadzenes. Iegarenajās smadzenēs atrodas dzīvībai svarīgu funkciju centri –elpošanas centrs, sirdsdarbības centrs un asinsvadu stāvokļa regulācijas, centrs. Tāpēc iegarenās smadzenes ir dzīvībai vissvarīgākā CNS daļa. Ja iegareno smadzeņu bojājums skar šos dzīvībai svarīgos centrus, apstājas elpošana, katastrofāli pazeminās arteriālais asinsspiediens un līdz ar; to iestājas nāve. Iegarenajās smadzenēs atrodas vairāku aizsargrefleksu -šķaudīšanās; klepošanās, vemšanas un mirkšķināšanas centri. Iegarenajās smadzenēs atrodas barības uzņemšanas un sagremošanas refleksu centri-zīšanas, košļāšanas un rīšanas centri, siekalu, kuņģa sulas un aizkuņģa dziedzera sulas sekrēcijas centri.
Smadzeņu tilts. Smadzeņu tiltā atrodas skeleta muskuļu tonusa regulācijas centri. Ar tiltu ir saistīti refleksi, kuri maina ķermeņa stāvokli, kā arī kakla un vidukļa muskuļu tonusu. Uzbudinājums, kurš rodas auss vestibulārajā aparātā, pa līdzsvara un dzirdes nervu nonāk smadzeņu tiltā un reflektoriski izmaina kakla un vidukļa muskuļu tonusu. Tiltā atrodas arī pneimotaksiskais centrs.
Vidussmadzenes. Caur vidussmadzenēm realizējas refleksi, kuri nodrošina organisma orientāciju apkārtējā vidē. Redzes orientācijas reflekss ir atbilde uz gaismas kairinājumu - acāboli un galva tiek pagriezti kairinātāja virzienā. Caur vidussmadzenēm realizējas arī t. s. sardzes reflekss, kas nodrošina organisma sagatavošanu straujai reakcijai uz jaunu, negaidītu kairinātāju. Toniskos refleksus iedala divās lielās grupās -statiskajos refleksos un statokinētiskajos refleksos. Statiskos refleksus novēro nekustīgam dzīvniekam vai cilvēkam. Statokinētiskie refleksi ir vērojami tad, ja cilvēks vai dzīvnieks kustas.
Vidussmadzenēs piedalās skeleta muskuļu tonusa regulācijā. Sa-liecējmuskuļu un atliecējmuskuļu tonusa saskaņošanā svarīga nozīme ir sarkanajam kodolam. Ja dzīvniekam sarkano kodolu atdala no iegareno smadzeņu augšējās trešdaļas, tad rodas decerebrācijas rigiditāte - izteikts atliecējmuskuļu jeb ekstensoru tonusa pārsvars.
Vidussmadzenēs ir melnā viela, kura piedalās gan precīzu kustību, gan emociju regulēšanā. Ar vidussmadzeņu līdzdalību realizējas arī daudzi toniskie refleksi. Toniskie refleksi ir tādi refleksi, kuru rezultātā mainās ekstremitāšu, kakla un vidukļa muskuļu tonuss. Toniskie refleksi tiek ierosināti no redzes receptoriem, vestibulārajiem receptoriem iekšējā ausī. Toniskos refleksus iedala divās lielās grupās -statiskajos refleksos un statokinētiskajos refleksos. Statiskos refleksus novēro nekustīgam dzīvniekam vai cilvēkam. Statokinētiskie refleksi ir vērojami tad, ja cilvēks vai dzīvnieks kustas.
17.Starpsmadzeņu morfo-funkcionālais raksturojums. Hipotalāma un talāma fizioloģiskās funkcijas.
Starpsmadzeņu galvenie veidojumi ir redzes uzkalns jeb talāms un apvidus zem redzes uzkalna jeb hipotalāms. Tas saista vidussmadzenes ar galvassmadzeņu lielajām puslodēm.
Talāms. Talāms ir starpstacija visiem aferentajiem ceļiem, kuri vada uzbudinājumu uz smadzeņu pusložu garozu (izņemot ožas aferntos ceļus). Caur talāmu iet visa informācija par izmaiņām iekšējā un ārējā vidē. Šīs smadzeņu daļas bojājuma gadījumā zūd kāds no informācijas veidiem (redzes, dzirdes vai cita informācija). Talāms ir augstākais sāpju centrs.
Hipotalāms. Hipotalāmā atrodas augstākie zemgarozas veģetatīvie centri, kuri veido priekšējo, vidējo un mugurējo kodolu sakopojumu. Hipotalāma mugurējie kodoli ir saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas simpātisko daļu.
Tas nozīmē, ka hipotalāma priekšējie kodoli ir saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātisko daļu. Hipotalāma vidējie kodoli ir saistīti ar vielmaiņas procesiem. Hipotalāmā atrodas termoregulācijas centrs. Ar hipotalāmu ir saistīta izsalkuma un sāta sajūtas rašanās, slāpju rašanās. Hipotalāms regulē nomoda un miega maiņu. Hipotalāmā atrodas augstākie zemgarozas dzimumcentri.
Hipotalāms ir viena no limbiskās sistēmas sastāvdaļām.
18.Smadzenīšu un bazālo gangliju nozīme kustību regulācijas, līdzsvara un ķermeņa pozas uzturēšanā.
Smadzenītes kustības regulācija. Atrodas zem puslodēm. Smadzenītes koordinē muskuļu darbību, saskaņo no augstākajiem centriem saņemtos impulsus un nodrošina visu skeleta muskuļu saskaņotu darbību. Smadzenītes veic muskuļu koordinācijas funkciju un ir tieši pakļautas pusložu ietekmei.
Lielajās puslodēs starp pieres daivu un starpsmazdenēm atrodas bazālie gangliji. Bazālie gangliji saņem impulsus no visām smadzeņu daļām un no ekstroreceptoriem. Bazālie gangliji regulē kustības un pieskaņo tās emocionālajām noskaņojumam. Bazālo gangliju impulsi nosaka cilvēka kustību raksturu, viņam raksturīgo gaitu, stāju, žestus, mīmiku un valodas īpatnības.
19.Galvas smadzeņu lielo pusložu garoza: funkcionālā anatomija, atsevišķu apgabalu funkcijas. Augstākā neirālā darbība. Temperaments. Atmiņa. Intelekts.
Galvas smadzeņu pusložu garoza ir CNS augstākā daļa, kura gan filoģenētiskās attīstības, gan individuālās attīstības gaitā rodas visvē¬lāk. Garoza ir 2-3 mm biezs pelēkās vielas slānis, kurā ir apmēram_ 14 miljardi nervu šūnu. Garoza sastāv arī no nervu šķiedrām un neiroglijas. Tieši zem garozas ir baltā viela, kura sastāv galvenokārt no nervu šķiedrām, kas vada uzbudinājumu uz garozu un projām no tās, kā arī nodrošina sakarus starp garozas dažādajiem laukiem. Garozas šķērsgriezumā izšķir sešus horizontālus slāņus. Galvenās garozas šūnas ir piramidālie neironi un zvaigžņveida neironi. Garozas aferentās funkcijas un uzbudinājuma pārslēgšanos uz bla¬kus neironiem galvenokārt nodrošina zvaigžņveida neironi, kuru cilvēkam ir vairāk nekā puse no visām garozas šūnām. Tās ir šūnas ar īsiem, sazarotiem aksoniem, kuri neiziet ārpus garozas pelēkās vielas. Šīm šūnām ir arī īsi, sazaroti dendrīti. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Anatomija un fizioloģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/707939

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties