Raksta uztveri nedaudz apgrūtina arī teksta daudzums. Kaut gan informācija tiek pasniegta loģiskā secībā, teksts varēja būt labāk strukturēts, it īpaši, ja mēs vēršām uzmanību uz rindkopam, tad tas varēja tikt izveidotas ar atsevišķiem virsrakstiem, kas palīdzētu lasītājam vieglāk orientēties tekstā. Deiviss un Lavdžoj savā grāmatā rakstā, ka teikumi ir grupēti rindkopās, lai parādītu lasītājam, ka rindkopā apvienotajiem teikumiem ir ciešāka savstarpējā saistība nekā citiem tuvumā esošajiem teikumiem (Davis, 1993, 123). Turklāt Hakeres konkretizē rindkopu garumu, kas ir 100-200 vārdu (Hakeres, 1994, 104). Raksta autors Deivids Kvamens neievēro visus šos noteikumus, viņš cenšas apvienot vienā rindkopā tos teikumus, kuriem ir ciešāka saistība, tomēr, jāatzīmē, ka dažreiz raksta rindkopas ir pārāk īsas. Tekstā pat ir sastopamas rindkopas, kuras satur tikai vienu teikumu, piemēram - „Medību uzvedība – ļoti reta parādība,” teica Sakamaki. „Jums ļoti paveicies.” (Kvamens, 2013, 69). Latviešu teksta autors, jeb tulkotājs nemaina oriģinālu rindkopas sadalīšanu, tikai raksta beigās viņš sadala vienu rindkopu uz divām, visticamāk estētikas dēļ, lai latviešu valodas teksta versijai būtu nepieciešamais garums (Kvamens, 2013, 83).
Rezumējot teksta analīzi, varam secināt, ka kopumā raksts ir izdevies labs, gan raksta oriģināla autors Deivids Kvamens, gan tulkotājs ir paveikuši nozīmīgu darbu. Raksts ir lielā mērā saprotams un interesants, bagāts ar dažādu stila paņēmieniem un ar fotogrāfijām. Rakstam ir informatīvs raksturs, tas ietvēr sevī garu tekstu un papildus aprakstus. Protams, rakstam piemīt arī vājas puses, tādas kā neoptimāla teksta strukturēšana, dažas gramatiskas (fonētikas) kļūdas un tulkojuma neprecizitāte. Tomēr kopuma analizējams raksts ir labs populārzinātniska stila paraugs.
…
