Nelabvēlīga bērnības pieredze ir stresa vai traumatiski dzīves notikumi, kas rodas pirmajos 18 dzīves gados. Parasti, tas ietver ļaunprātīgas izmantošanas pieredzi, tostarp emocionālu, fizisku un seksuālu; nolaidība, tostarp emocionāla un fiziska; kā arī disfunkcionējoša vide mājās, ar iespējamu, starppersonu vardarbību, garīgām saslimšanām ģimenē, vecāku uzmanības trūkumu un neiesaistīšanos sadzīves procesos.
Nelabvēlīga bērnības pieredze ir saistīta ar vairākiem īstermiņa un ilgtermiņa nelabvēlīgiem rezultātiem veselības jomā, un tā sekas var sasniegt visas paaudzes. Iepriekšējos pētījumos par šo tematu, tika pētīti gan nelabvēlīgās bērnības pieredzes veidi, gan kumulatīvā ietekme uz veselības rezultātiem. Nesenā metaanalīzē tika konstatēts, ka četru vai vairāku nelabvēlīgo bērnības notikumu piedzīvošana ievērojami palielināja izredzes saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, respiratorām saslimšanām, depresiju, trauksmi, smēķēšanu, salīdzinājumā ar tiem indivīdiem, kuriem nelabvēlīgā bērnības pieredze netika novērota.
Migrēna ir viens no izplatītākajiem un invaliditāti izraisošākajiem traucējumiem visā pasaulē. Jo īpaši nelabvēlīgas bērnības pieredzes kontekstā, iepriekšējo pētījumu autori ziņoja, ka migrēnas risks palielinājās vairāk nekā divas reizes pieaugušajiem (vidējais vecums = 56 gadi), kuriem bija 5 vai vairāk nelabvēlīgie bērnības notikumi un pieredze, salīdzinot ar tiem, kuriem tāda nebija. Grūtniecības laikā migrēna ir saistīta ar paaugstinātu insulta un asinsvadu slimību, perinatālo komplikāciju risku, kā arī ar mātes garīgās veselības traucējumiem. Piemēram, sievietēm ar migrēnu bija paaugstināts risks viņu bērniem piedzimt ar mazu dzimšanas svaru, kā arī priekšlaicīgu dzemdību un preeklampsijas risks. Pētījumos arī tika konstatēts, ka grūtniecēm, kurām bija migrēna, bija par 78% palielinātas domas par pašnāvību, salīdzinot ar tām, kurām nav migrēnas. …
