Līderi un elites teorija

Nosakot zināmus standartus un prasības politiskajiem līderiem un elitei, aktuāls kļūst jautājums par to rekrutēšanu un sistēmisku pieeju to izvēlē, t.sk. nosakot normatīvas un ētiska rakstura kvalifikācijas prasības. Latvijas gadījumā vai pašreizējos apstākļos, kad politiķu vidū joprojām nav nostabilizējušās Rietumu politisko sistēmu tradīcijas un joprojām ir zems politiskās kultūras un līdzdalības līmenis, viens risinājuma virziens ir saistāms ar paaudžu maiņu politikā un valsts pārvaldē un sabiedrības “politiskās veselības” uzlabošanu. Minētais ir sasniedzams, taču ir nepieciešams pieņemt virkni fundamentālu lēmumu un tos īstenot. Pie šādiem lēmumiem būtu pieskaitāmi jautājumi par plašāku ētikas kodeksu ieviešanu vai esošo pārskatīšanu, pilsoniskas sabiedrības iesaisti valsts darbā (lobiji, interešu grupas), atklātības principa uzturēšanu politisko nozīmīgu amatu kandidātu izvēlē un iecelšanā amatos, partiju finansēšanas kārtības maiņu un eventuāli arī transformāciju no “elites” veidotiem politiskajiem spēkiem un masu partijām (Van Biezen, Mair, & Poguntke, 2012), kuras vada labi izglītoti un harizmātiski līderi. …