Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
0,90 (12%)
Cena ar atlaidi*:
6,59
Pirkt
Identifikators:450842
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Decentralizācija nozīmē, ka galvenais ir koordinēt nevis kontrolēt (Grunig, White, 1992:44). Apgalvojumam var piekrist tieši tādā formā, ka koordinēšana ir svarīgāka par kontrolēšanu, tomēr tas nevar nozīmēt, ka kontrole tiek atmesta vispār, jo arī tas var draudēt ar visatļautību. Atbildība ir ļoti svarīga lieta, kas
nepieciešama organizācijas darbiniekiem, lai tā darbotos veiksmīgi, jo tas nozīmē, ka katrs organizācijas dalībnieks jūtas atbildīgs par to, ko dara, apzinās savas rīcības sekas (Grunig, White, 1992:44). Dalībnieku atbildība nodrošina to, ka visi darbosies savu iespēju robežās,
lai nekļūdītos un nenodarītu ļaunumu organizācijai, kas ir tikai atbalstāmi. Konfliktu risināšana simetriskajā pasaules uzskatā nozīmē, ka tā notiek caur diskusijām un kompromisiem, nevis sodiem un ultimātiem (Grunig, White, 1992:44). Tam visdrīzāk var piekrist, jo sodi un ultimāti visticamāk konfliktu neatrisina vien noslāpē, kas organizācijā
var radīt nelabvēlīgu vidi. Visbeidzot interešu grupu liberālisms akceptē dažādas interešu grupas un uzskata, ka ar visām no tām ir ne tikai iespējams, bet ir jārunā (Grunig, White, 1992:44). Arī šo punktu varētu saukt par diskutablu, jo viena tā puse ir pilnīgi pieņemama
– ar visām interešu grupām ir iespējams runāt – tomēr diez vai tik viennozīmīgi var
apgalvot, ka ar tām ir jārunā. Kā jau minēts iepriekš, ne vienmēr ir vērts tērēt resursus, lai veiktu darbības, kas nav nepieciešamas.
Var minēt daudzus piemērus, bet jebkurā gadījumā ir grūti, ja ne pat neiespējami,
apgalvot, ka viens vai otrs uzskats ir labāks vai pareizāks. Darbā tika izanalizēta katra abu uzskatu komponenta piemērotība, izteikts vērtējums par to vai tas tiek uzskatīts par pareizu un pielietojamu. Tas uzskatāmi parāda, ka tikai daži no elementiem var tikt apstrīdēti vai pieņemti bez ierunām vai izņēmumiem, tādi kā definēti. Vairumā gadījumu tomēr nākas secināt, ka pastāv izņēmumi, kad var darboties arī savādāk.
Interesants aspekts, ko diemžēl darbā nav iespējams apskatīt, ir organizācijas
pašas ietekme uz darbinieka pasaules uzskatu. Tikai teorētiski filozofējot, bez empīriska pamata ir ļoti grūti apgalvot kāda būtu rīcība situācijā, kad šie pasaules uzskati kādā no punktiem nesakrīt. Pastāv ļoti liela iespējamība, ka uzvarētu organizācijas pasaules
uzskats, kam par iemeslu ir tas, ka organizācijai šādā situācijā ir lielāka vara.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Pasaules uzskats sabiedrisko attiecību skatījumā - personiskās pārliecības analīze”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/450842

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties