"Maija un Paija" - pasaku lugas analīze

„Maija un Paija” ir pasaku luga par krietno sērdienīti Maiju un izlutināto un ļauno mātesmeitu Paiju. Maija izstaigā pazemi, uzkāpj pa pupu debesīs pie Laimas, izpestī no elles slinko, bet lādzīgo puisi Vari, un visur ir redzams viņas čaklums un labā sirds. Tāpēc Laima Maiju apbalvo, un viņa kopā ar Vari pārnāk mājās koša un mirdzoša. Turpretim Paija, kas Maijai sekojusi, sava slinkuma un ļaunuma dēļ atgriežas mājās netīra, apaugusi sariem un ar ragiem pierē. Tomēr Maija lūdz Laimu, lai tā pārvērš Paiju par krietnu cilvēku. Pasaku lugā izskan pamudinājums katram cilvēkam censties kļūt labākam un pilnīgākam. To apliecina šis citāts:
„Ik rītu celies, ik krietnāka topi!
Ik rītu celies, ik skaistāka topi!
Ik rītu celies, ik gudrāka topi!”

Maija augstu vērtē darbu. Ja viņa nestrādās, tad nedabūs ēst un tiks izdzīta no mājām. Darbs pats nedarās un neviens cits to viņas vietā nedarīs. Savu attieksmi pret darbu Maija pauž šādi: „Katram savs darbs jādara. Viņš jau tev atdod visu. Pats tev ieliekas rokās. Viņš jau tikai gribas būt darāms.”

Pasaku lugai „Maija un Paija” ir liela audzinoša nozīme.…